Šajā nedēļā par attiecībām. Šķiet, ikdienā esam pieraduši šo vārdu lietot pārāk vienkāršoti – visbiežāk ar to saprotot ikdienas saskarsmi starp pāriem, radiniekiem, draugiem vai, ja globāli, diplomātiskos kontaktus un starptautiskos paziņojumus. Bet varbūt tieši šis – jā, šeit un tagad! – ir īstais brīdis, lai par attiecībām sāktu runāt un domāt dziļāk. Plašāk. Daudzslāņaināk. Vispirms jau, nebaidoties no pašām sarunām un tā, ko vārdi un pieskārieni visdažādākajās nozīmēs mums pašiem varētu atklāt.
Vēl, šķiet, pavisam nesen intervijā pirms braukšanas uz Latviju Šimons Peress lika blakus mīlestību un mieru, norādot, ka tie abi nekad nav pilnīgi, bet bez tiem arī nav īstās dzīves. Par attiecībām, kas ietver mīlestību, kā centrālo nervu, uz kā pastāv mūsu dzīve un bez kā mēs nekad neieraudzīsim pasauli visā tās krāšņumā un bezgalīgajās iespējās, runā arī mācītājs Juris Rubenis. Viņam tas izdodas ar dīvainu stingrības un trausluma sajaukumu. Kā domājot par smalkām instrumenta stīgām, kuras tik viegli ir saraut, taču, tās neaiztiekot un liekot mierā, nemitīgi nevingrinoties un nemācoties uz tām spēlēt, nekad arī nevarēsim sadzirdēt to radīto netverami skaisto mūziku, kura piepilda, kurā var iegrimt, vienlaicīgi nepazūdot, varbūt "tikai" mainoties. Pamazām nonākot līdz tam, ka saproti, cik ārkārtīgi vērtīgi visādā ziņā ir cilvēki ap mums. Cik liels spēks slēpjas tieši mūsu attiecībās un mijiedarbībā. Tad arī par Eiropas galu nav jārunā, jo pārveide varbūt arī krietni plašākā mērogā nebūt nenozīmē beigas. Varbūt "tikai" gatavošanos augšāmcelšanās mirklim, līdz kuram jānonāk, neizbēgami piedzīvojot arī nāves brīdi.
Jā, reizēm gan tas ir ļoti skarbi. Šonedēļ arī par šo vēl citu attiecību pusi – mirkli, kad no īpaša cilvēka nākas atvadīties pavisam. Taču arī tad paliek tas skaistais un smalki netveramais. "Dzīves spēlē – atšķirībā no sporta spēlēm – svarīgāks par nodzīvoto gadu skaitā vērtējamu rezultātu ir pats spēles skaistums," pieminot vienu no zinošākajiem Latvijas sporta žurnālistiem Arturu Vaideru, raksta viņa ilggadējais kolēģis Dienā Māris Zembergs. Un mēs visi – gan tie, kuriem bija tas gods ar viņu strādāt kopā, gan tie, kuri par Artura neizsīkstošo humoru dzirdējuši tikai no mutes mutē stāstītas leģendas, – pievienojamies.
Šīs SestDienas, 7. – 13. oktobra, numurā lasiet:
FOKUSĀ. Attiecības ir vienkāršas. Kā izveidot un nepazaudēt savstarpēji smalko attiecību ķīmiju, lai arī pēc desmitiem gadu kopdzīves vienam ar otru būtu interesanti? Mācītājs Juris Rubenis sarakstījis grāmatu par mīlestību, attiecībām, seksu un aicina ne tikai pašiem nepārtraukti augt, bet arī globālajos procesos saskatīt pieaugšanas sāpes, kas tomēr nenozīmē apokalipsi.
AKTUĀLI KAIMIŅOS. Kā liela ziepju opera. Šā gada prezidenta vēlēšanas Igaunijā pavadīja vēl nepieredzēta cīņa. SestDienā gan pavisam karsti igauņu žurnālistes iespaidi aprakstā par neierasti aso sacensību, gan ieskats jaunievēlētās kompromisa figūras – līdz šim jaunākās un pirmās sievietes Igaunijas prezidenta amatā – Kersti Kaljulaidas biogrāfijā un pirmajos paziņojumos.
IN MEMORIAM. Ar viņu gribējās būt kopā. Tie tuvinieki, kolēģi, draugi, paziņas un lasītāji, kam laimējās būt vienā komandā ar vienu no zinošākajiem un kolorītākajiem Latvijas sporta žurnālistiem Arturu Vaideru, ir zaudējuši ne tikai filigrānu saspēles vadītāju ar izcilu spēju ievadīt skaistas nestandarta kombinācijas, bet visupirms komandas dvēseli, savos piemiņas vārdos ilggadējam kolēģim Dienā raksta Māris Zembergs.
PASAULĒ. Vanags, kas kļuva par dūju. Pēc Šimona Peresa nāves Izraēla ir zaudējusi pēdējo saiti ar politiķu paaudzi, kas 1948. gadā dibināja ebreju valsti. Rietumi viņu slavē par centieniem panākt mieru Tuvajos Austrumos, savukārt arābi nolād kā vienu no Izraēlas agresīvās politikas autoriem.
SestDienas SALONS. Demokrātija Krievijā tika importēta bez rezerves daļām. Tāpēc jau esmu dzīvs, ka baidījos, atzīst bijušais kara korespondents, grāmatas Lidosta autors Sergejs Loiko, kurš piedzīvojis Doņeckas lidostas apšaudi. Intervijā SestDienai viņš dalās vērojumos un pārdomās par karu Ukrainā, legožurnālistiku un to, kas notiks, ja Putinam atņems futbola kausa rīkošanu.
TUVPLĀNĀ. Galvenajā lomā cilvēks. Mīts par vienkārša zēna likteni kara laikā, stāsts par leģendāru aktrisi, teātri un laiku un filma par kādreiz daudzsološa, bet mazpazīstama mākslinieka dzīves līkločiem – ar tik dažādiem darbiem Nacionālajā filmu festivālā uz Lielā Kristapa statueti cer jaunie un talantīgie režisori, kas konkursā piedalās kā debitanti.
TĒMA. Nokaut aunu, pāršķelt ķirbi. Nocirpt aitu, ko sliktākajā gadījumā var aizstāt ar labradoru, zināt slepenos kokus, kura zīles un kastaņus nebūs ievācis neviens cits, un mācēt šūt princešu kleitu ar burvju pērlītēm. Rudenī pat neiesaistītajam top skaidrs – nē, skola nav tikai grāmatas un planšetes, un acīmredzami tā nav domāta tikai bērniem, bet arī vecāku cīņām par krāšņāko "bērna" veikumu.
PRIEKŠĀ. Sevis mīlēšana kā zāles. Psihologus nevajag jaukt ar ezoteriķiem, uzsver psiholoģe Inese Lapsa-Lapsiņa, kura stāsta arī par to, kāpēc nu jau vairākus gadus tiek organizētas Psiholoģijas dienas, kurās interesenti bez maksas var apmeklēt individuālās konsultācijas, seminārus un lekcijas, piemēram, par savu pārliecinātību.
KINO. Izcilību parāde. No 13. līdz 23. oktobrim skatītājiem Eiropas un pasaules kino izcilības, jaunumus un interesantākos darbus piedāvās jau trešais Rīgas Starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF). SestDienas ieteikumi, kuras filmas nedrīkst palaist garām.
CEĻOJUMS. 115 paradīžu. Indijas okeāna Seišelu salās var ne tikai izbaudīt skaisto dabu un pludmales, kas regulāri parādās dažādu pasaules skaistāko un visvairāk fotografēto pludmaļu topos, bet arī iztikt bez apnicīgajiem asinssūcējiem, kuri tiek speciāli apsmidzināti, un pat itin vienkārši apprecēties, ja vien ir tāda vēlēšanās.
KROGS UZ PAPLĀTES. Vistuvāk saulrietam. Fantazējot, ko tik visu varētu redzēt pa Riga Sunset Lounge logiem, ja restorāns strādātu agrāk, Zirnis atzīst, ka šādā vietā gribas sēdēt ilgi, un apņemas, ka tad, kad pienāks tas vecums, kad vairs neatcerēsies savu personas kodu, viņš nāks uz šejieni vakaros lēkt līdzi dzīvajai mūzikai.
SestDienas VAKARIŅAS. Latvijas rudenim par godu. Latvijas Dabas fonda komunikāciju vadītāja Liene Brizga-Kalniņa atzīst, ka ar gatavošanu viņai ir mīlas un naida attiecības un ēdienā bez garšas un kvalitātes svarīga ir arī produktu izcelsme. SestDienas lasītājus viņa aicina izmēģināt Ābolu skrabli, kas izcili piemērota rudens spēļu vakariem, un Tunisijas dārzeņu sautējumu, ko, par spīti neparastajam garšvielu salikumam, pārsteidzoši labprāt ēd arī bērni.
Kā arī, PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SPORTS un ATPŪTA ŠOMĒNES, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS.