Un novembrim sveču gaismiņas piestāv. Tās liek kļūt drusku klusākiem un domīgākiem, jau lēnām pieņemot ziemas sastingumu un ātri pienākušos vakarus pavadot ģimenes vai citu tuvu cilvēku lokā. Tās rada arī mazliet svinīgu noskaņu, domājot par mūsu Latviju un visu, ko saprotam ar vārdu "valstisks". Taču ko īsti mums dod vēsture, un vai no tās tomēr varam mācīties?
"Nākotni prognozēt [tā] nepalīdz, bet justies ērtāk, drošāk, stabilāk un nesajukt prātā – noteikti palīdz. Nepiekrītu teicienam, ka no vēstures nevar mācīties. (..) Kovida vai Ukrainas kara sakarā cilvēki nezaudē veselo saprātu, ja zina, ko ir piedzīvojušas iepriekšējās paaudzes un kā tās līdzīgās situācijās ir rīkojušās. Ja zini pagātnes piemērus, nejūties iesprostots šajā mirklī, kurš uz tevi spiež un tu nezini, kā reaģēt, kur likties un ko darīt," sarunā ar SestDienu uzsver vēsturnieks Jānis Šiliņš.
Varbūt viņam tik tiešām taisnība. Un varbūt tieši šis mēnesis, kad no klusām pārdomām un karavīru dziesmām Lāčplēša dienā nedēļas laikā varam aiziet līdz gavilējošai prieka un svētku sajūtai par savas valsts izveidi un pastāvēšanu, ir īstais laiks, kad iedziļināties arī vēstures lappusēs. Galu galā sena patiesība māca: jo labāk pazīstam paši sevi, jo vieglāk dzīvot līdzās un kopā ar citiem. Jo gūstam lielāku pārliecību par sevi, jo skaidrāk zinām, ko gribam un varam.
Lai tad vēsture mūs iedvesmo!
Šīs nedēļas, 10. - 16. novembra, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Bermonts nepārziemoja
Vēsturnieks Jānis Šiliņš par nozīmīgāko uzvaru Latvijas Neatkarības karā, hibrīdkaru pirms Lācplēša dienas un par to, kas palīdz nejusties pazudušam šodienā
PRIEKŠĀ. Sveces, kas dara lielu darbu
Pērn biedrības Tavi draugi rīkotajā ierakumu sveču liešanas akcijā Ukrainas armijas un civiliedzīvotāju atbalstam uz kara skarto valsti aizceļoja simt tūkstoši Latvijā tapušu sveču. "Atcerieties, ka ikviena pagatavotā ierakumu svece izdarīs lielu un labu darbu," saka biedrības pārstāve Beāte Bēvalde, aicinot ne tikai Lāčplēša dienā, 11. novembrī, bet arī turpmāk katru sestdienu doties uz biedrības mītni Ventspils ielā Rīgā, lai gatavotu ierakumu sveces
LAIKA MAŠĪNA. Krītošo zvaigžņu nakts
Pirms 190 gadiem Ziemeļamerikā lielu satraukumu un bažas par tuvojošos pasaules galu izraisīja ļoti spēcīga meteoru plūsma. Tolaik ļaudis vēl nezināja, ka šāda veida dabas parādības novērojamas, kad krustojas Zemes un ap Sauli riņķojošu komētu orbītas
PASAULĒ. Oficiālie un faktiskie imigranti
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, it īpaši tā dēvētajā vecajā Eiropā, turpina pieaugt ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju un viņu pēcteču skaits. Oficiālā statistika visbiežāk neatspoguļo patieso kopainu, taču divu Eiropas vadošo valstu – Vācijas un Francijas – piemēri ļauj vismaz aptuveni saprast, kāda ir reālā situācija šajā ziņā
TUVPLĀNĀ. Skanīgie zelta putekļi
Mūzikas nama Daile saimniece Anda Zadovska par dzejas spēku, kultūru, kas pelna, un gēniem, kas neļauj stāvēt mierā
CEĻOJUMS. 1000 kilometru ar velosipēdu. II daļa
jeb Bezgalīgi skaisti skati, skarbas mācības un pārdomas, no Rīgas dodoties līdz pat Toskānai un atpakaļ. Pa ceļam var iepazīt franču Rivjēras lēnumu, sadraudzēties ar Itāliju un ienirt mākoņos virs Monako, bet galvenais – nemainīgi ļauties ceļošanas brīvības alkām, kas to visu pārvērš Piedzīvojumā ar lielo burtu
IZPĒTĪTS. Gramatikas kļūdas izraisa stresu
Sastopoties ar kļūdainu tekstu dzimtajā valodā, cilvēks instinktīvi kļūst saspringtāks un gatavojas apdraudējumam
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.