Pa septiņiem gadiem no pirmklasniekiem, kuri ar pārliecinātu sejas izteiksmi stāsta, kā redz pasauli, nu viņi kļuvuši par pusaudžiem, kuri lēnām iepazīst pieaugušo pienākumus, sajūtas, sapņus un to sadrupšanu. Piedzīvo gandarījumu par sasniegumiem, prieku, sāpes un vilšanos vistuvākajos, mēģina iztēloties savu nākotni un vienlaikus dzīvo mirklim. Klasiķa Ivara Selecka un Armanda Zača veikumu negribas saukt par filmu. Drīzāk – par tādu kā spilgtu Latvijas tēlu, kas uznirst acu priekšā konkrētos cilvēkos. Viņu dzīves ir un nav īpašas, izvēles – ne labas, ne sliktas, problēmas – gluži parastas un vienlaikus citādas. Caur viņiem ikviens var ieraudzīt pats sevi un arī visu sabiedrību kopumā.
"Mums ir daudz talantu, bet mūsu problēma ir mazvērtības komplekss. Tas ir no tā, ka mēs nezinām savu vēsturi. Un pilsētā vispār nekāda dzimtenes izjūta nerodas. Kad tu saulrietā vai saullēktā pastāvi Vidzemes pakalnos – kāds skaistums! No turienes visa mūsu poētiskā inteliģence ir atnākusi. Bet ar ko sēta Rīgā atšķiras no sētas Londonā? (..) Dabā ir nianses, noskaņas, tās var just tikai tad, ja esi dabā iekšā. Tad cilvēks arī jūt, cik viņš ir ievainojams," sarunā ar SestDienu saka Seleckis. Un, skatoties filmu, tik tiešām pavisam viegli sajust arī savu ievainojamību – savus bērnības klupienus, pieaugšanas pieredzi un sapņu pārveidošanos. Vēlreiz izdzīvot katram pašam savu un visas Latvijas nepārtrauktību – no paaudzes paaudzē. Dzīvesstāsti, kas veido valsti, un valsts, kas veido dzīvesstāstus.
Turpinājums sekos.
Šīs nedēļas, 20.-26. septembra, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Kas uzfilmēts, tas bijis
Latviešu dokumentālā kino leģenda Ivars Seleckis par to, kā atdzīvojās grāmatas, kas viņam 67 gadus ir pietrūcis, un par to, ko darīs pēc savas jaunās filmas Turpinājums. Pieaugšana
PASAULĒ. Bagāts, mītisks un nesodāms? II daļa
Izveidojis vispopulārāko sociālo tīklu Krievijā, kura novērtējums 2014. gadā svārstījās diapazonā 1 līdz 3 miljardi dolāru, Pāvels Durovs izjuta milzīgu spiedienu no miljardieru, valsts ideoloģijas un spēka struktūru puses. Viņa turpmākā dzīve līdz 2024. gadam atgādināja gandrīz neredzama popkultūras elka stāstu – bija pat dažu gadu intervāls, kad vienīgie viņa jaunie fotouzņēmumi bija ieraugāmi Dubajas šeiha vietnē
20 GADI ES. Nevienlīdzības mazināšanas brīnumformulas meklējumos
Nevienlīdzība aizvien ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas dienaskārtībā. Turklāt tā ietekmē sabiedrību kopumā, tās spēju attīstīties gan ekonomiski, gan sociāli. Diemžēl ienākumu nevienlīdzība Latvijā joprojām ir viena no augstākajām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm – šajā jomā esam trešajā vietā. Ko tas nozīmē iedzīvotāju dzīves līmenim, un kā to risināt?
TUVPLĀNĀ. Ir jāpasaka, kas tu esi
Koncertzāles Cēsis mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska par koncertzāles 10 gadu jubileju, kultūras harmoniju, vēstures mantojumu, jaunām tradīcijām un nākotni
INTERESANTI. Jokainā zinātne
Vai zīdītāji spēj elpot caur anālo atveri? Kā beigtas foreles peldēšanas īpatnības atšķiras no dzīvas zivs uzvedības? Ar kuru pusi uz augšu, visticamāk, nokritīs gaisā pamesta monēta? Uz šiem un citiem jautājumiem ar saviem pētījumiem atbildējuši šāgada Ig Nobel balvu ieguvēji. Tās sadalītas ierasti jautrā atmosfērā vienā no lielākajām Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta auditorijām un, saskaņā ar organizētāju devīzi, tiek piešķirtas par zinātniskiem pētījumiem, kas “sākumā izraisa smieklus, bet pēcāk liek aizdomāties”
LAIKA MAŠĪNA. Londonas sarkanais simbols
Pirms 70 gadiem Londonas iedzīvotājiem pirmo reizi bija iespēja aplūkot sarkano divstāvu autobusu AEC Routemaster. Pusgadsimtu šie sabiedriskā transporta līdzekļi valdīja pilsētas ielās, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem Londonas simboliem
IZPĒTĪTS. Miljoniem robotu asinsvados
Sekmīgs eksperiments ar nanorobotu armiju truša organismā varētu veicināt nozīmīgu izrāvienu medicīnā
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.