Vai gan to var uzskatīt par īpašu laba darīšanu, ja gluži vienkārši nenovērsies un vienaldzīgi nepaej garām kādam, kurš tobrīd ir grūtākā situācijā nekā tu pats? Vai tiešām tam nav kāda atbilstošāka vārda?
Pērnā gada kontekstā par labdarību un tās būtību bija jādomā daudz. Tādēļ nu jau vairākas nedēļas pēc kārtas SestDienā runājām ar tiem, kuri ar palīdzību līdzcilvēkiem nodarbojas savā ikdienā. Kas viņus uz to pamudinājis? Kāpēc viņi turpina? Kā iesaka sākt citiem? Un galu galā – vai tas ir grūti vai tomēr pašsaprotami?
Vēl vairāk – rakstu sēriju publicējām rubrikā Aktuāli ļoti apzināti, jo vai gan tā nav gana izaugušas sabiedrības pazīme – spēt domāt ne tikai par sevi, bet arī citiem? Un tas, kā tiekam ar to galā, nudien ir aktuāls jautājums. Tomēr. Kur ir tā smalkā līnija, kad runāt par labdarību kādu problēmu risināšanā patiesībā ir teju nepiedienīgi? Kad aiz atsevišķu cilvēku sāpēm un izmisuma stāv sistēmiskas kļūdas vai nepilnības, kuras tā īsti pa spēkam novērst ir tikai valsts līmenī? Noslēdzot rakstu sēriju un mēģinot atbildēt arī uz šo jautājumu, šonedēļ uz garāku sarunu aicinājām Ziedot.lv vadītāju Rūtu Dimantu.
Bet, turpinot spēlēties ar vārdiem un to pretmetu – nevārdiem, nāk prātā arī jautājums un līdzība ar darbiem un ne-darbiem. Vai, precīzāk, – kā novērtēt kāda devumu ilgākā laika periodā? Vai viņa paveiktais bijis labs vai ne-labs? Kad sabiedrības viedoklis par to dalās, mēdzam teikt, ka tā bijusi pretrunīga personība. Šķiet, tā ir arī ar vienu no Igaunijas un visas Baltijas neatkarības arhitektiem Edgaru Savisāru. Nenoliedzot viņa nozīmi atmodas laikā, Savisāra pienesums kaimiņvalsts politikā pēdējos gados vērtēts pat ļoti dažādi. Kam izrādīsies taisnība – viņa noliedzējiem un kritiķiem vai cildinātājiem? Vai viņa veikums pēc pārdesmit gadiem vēsturē tiks novērtēts ar plusa vai mīnusa zīmi?
Kamēr jautājumu arvien ir vairāk nekā atbilžu, varam mēģināt meklēt vismaz vārdu patieso nozīmi, pievērst uzmanību to lietojumam, smaidīt par spārnotiem teicieniem un izskaust kaut vai savā runā nevajadzīgo. Lai cits citu saprastu skaidrāk, izteiktos precīzāk un galu galā – lai valoda mums apkārt skanētu skaistāk. Un, ja ir iespēja vārdu pērles un nevārdu griezienus ausī vēl apkopot, tad ieteikums to tiešām izdarīt un nosūtīt ikgadējam konkursam. Tāpat vien – lai interesantāk, lai paši par savām kļūdām varētu pasmaidīt un, kas zina, – varbūt padarītu savu un līdzcilvēku leksiku kaut par vienu vārdu bagātāku.
Šīs nedēļas, 13.-19. janvāra, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Mums nav tiesību nogurt
Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta par brīvprātīgo nodokli, ziedojumu nozīmi Latvijas valsts tapšanā un par to, kad jāatbalsta Ukraina
IN MEMORIAM. Baltijas ceļa tēvs Savisārs
Lai arī uzskatīts par Igaunijas neatkarības galveno arhitektu, Baltijas ceļa idejas autors Edgars Savisārs bija pretrunīgs politiķis, kura paveikto tā īsti būs iespējams izvērtēt tikai pēc vairākiem gadu desmitiem
PRIEKŠĀ. Vārdi un nevārdi latviešu valodā
Jau divdesmito gadu norisinās akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens, arī šogad līdz 20. janvārim aicinot ikvienu iesūtīt savus variantus šīm nominācijām. Akcijas mērķis nav tikai aktualizēt vārdus, kuri būtu vēlami vai nevēlami latviešu valodā, bet arī rosināt cilvēku interesi par to, kā mēs runājam, saka viena no akcijas rīkotājām Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Vineta Poriņa
PASAULĒ. Japānas bruņoto spēku atgriešanās
Īsi pirms gadu mijas Japānas valdība atbalstīja jaunu Nacionālās drošības koncepcijas redakciju. Tas ir izlēmīgs solis ceļā uz atteikšanos no Tokijai tradicionālās aizsardzības un pašierobežošanas politikas un de facto paredz pilvērtīgu bruņoto spēku atjaunošanu. Cita starpā tas nozīmē arī, ka Japāna dažu gadu laikā kļūs par valsti ar trešajiem lielākajiem militārajiem izdevumiem pasaulē. Ko šāds solis nozīmē pašai Japānai un ko globālā mērogā?
IZPĒTĪTS. Ar klusāku mūziku pret našķošanos
Lielāks troksnis satrauc cilvēku un mudina meklēt izteiksmīgākas garšas
LAIKA MAŠĪNA. Skandāls Baltajā namā, kas uzspridzināja pasauli
Pirms 25 gadiem interneta izdevums Drudge Report pirmais publicēja ziņu par to, ka ASV 42. prezidentam Bilam Klintonam bijušas intīmas attiecības ar kādu Baltā nama praktikanti. Nākamajās dienās tika paziņots arī jaunās sievietes vārds – Monika Levinska, un milzīgajam skandālam, kuram ne tikai amerikāņu, bet arī visas pasaules uzmanība bija pievērsta vesela gada garumā, slūžas bija vaļā
CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. No rokas rokā Marokā
Berberi, baltādaini ziemeļu Āfrikas pamatiedzīvotāji, ir otrs lielākais etnoss aiz kurdiem, kam nav savas valsts. Tuvākā vieta, kur kaut nedaudz ielūkoties mūsdienu berberu sadzīvē, ir Maroka, taču bez “savējā” to neizdarīt – gan tāpēc, ka būs valodas barjera, gan tāpēc, ka Āfrikā bez piederības ciltij neiztikt
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.