Ļoti iespējams, ka pat Venēcijas lēnā grimšana kādā brīdī varētu pavērsties pavisam pretējā procesā, ja vien pareizi tiktu izmantots tās radītais spēks. Jo interesanti – vislielākā šīs pilsētas sodība, proti, ūdens, kas visam apkārt un nemitīgi skalojas tur, kur normāli citās pilsētās atrodama stingra zeme, vienlaikus ir arī tās vislielākais pievilkšanas spēks un eksotika.
Šķiet, līdzīga pretruna slēpjas arī virtuālās pasaules komplimentu medībās – jo lielāka ir vēlme iederēties sociālo tīklu sabiedrībā, jo vairāk nākas pakļauties un izpatikt tās likumiem, pazaudējot to, par ko patiesībā gribas runāt, kam pievērst uzmanību, ko izcelt.
Mēs paužam publisku patikšanu ideālām ainām, perfektām bildēm un situācijām, lai gan vienlaikus uzsveram nepieciešamību pēc dabiskā un nesamākslotā.
Uz augšu pacelto īkšķīšu un mazo sirsniņu mērījums pēkšņi kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Vai to slēpšana kaut ko mainīs, radīs veselīgākas klimata pārmaiņas vismaz virtuālajā vidē, darīs to cilvēkam draudzīgāku? Iespējams, uz kaut ko no šiem jautājumiem jau pavisam drīz varēs atbildēt smadzeņu pētnieki. Vai instagramlaikmeta izzinātāji pēc pārsimt gadiem, kuri jau ar laika distanci un objektīvāku aci iedziļināsies virtuālos tīklu pikseļos tikpat rūpīgi, kā mūsdienu entuziasti krāj un velk kopā pat pirms gadsimta uz papīra drukātas liecības un bildes.
Kamēr tas vēl nav noticis un mūsdienu pasaules pretrunas vēl ir pelēkā ikdiena, nevis dažādi interpretējama vēsture, atliek vien cerēt, ka mūžīgais dzinējs tiks izgudrots tieši šajā laikā. Tādā gadījumā – ja atzīsim to par labu esam, varēsim kaut virtuāli novērtēt, ieliekot vienu, divus vai pat neskaitāmi daudz krāsainu "laiku" un siržu. Neko jau tas, protams, pēc būtības nemainīs, bet – kas zina! – varbūt kādu virtuālu gandarījumu dos.
Šīs SestDienas, 29. novembra – 5. decembra, numurā lasiet:
LAIKA MAŠĪNA. Karā tikai paskatīties. Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks izdevis grāmatu par pasaulslavenā kara fotogrāfa Roberta Kapas līdziniekiem Latvijā.
PASAULĒ. Makrona diagnoze NATO. Francijas prezidents izpelnījies sabiedroto neizpratni un nosodījumu par paziņojumu, ka Ziemeļatlantijas alianse piedzīvo "smadzeņu nāvi". Analītiķi norāda, ka Elizejas pils saimnieks šādi vēlējies pievērst uzmanību NATO problēmām.
FOKUSĀ. Pozitīvo novērtējumu kaislības. Sociālā tīkla Instagram aizsāktais un Facebook pārņemtais eksperiments daļai šo platformu lietotāju vairs nedemonstrēt ierakstu pozitīvo novērtējumu jeb like (patīk) skaitu izraisījis spekulāciju vilni par iemesliem, kas sociālajiem tīkliem likuši spert šādu soli. Līdztekus oficiālajam argumentam – rūpēm par lietotāju, un īpaši pusaudžu, garīgo veselību – tiek apspriesti iespējamie ekonomiskie, kā arī teju sazvērestības teorijās ierakstāmi politiskie ieguvumi. Taču, lai kurš no pieņēmumiem būtu patiesībai vistuvākais, šāda dažādība uzskatāmi liecina par sociālo tīklu milzīgo nozīmi cilvēku dzīvē.
PIEREDZE. Pārorganizēt smadzenes. Meklējot ceļus, kā palīdzēt cilvēkiem atgūties pēc dažādām traumām, ergoterapeits Pēteris Urtāns nonāca līdz smadzeņu treniņiem. Līdz tam Latvijā maz zināmais terapijas veids izrādījās pieprasīts, un bija skaidrs – jādibina uzņēmums Riga Brain.
TEHNOLOĢIJAS. Ko jums ieliet degvielas tvertnē? Aizvien jauni atklājumi saasina cīņu par potenciāli galvenās nākotnes automašīnu degvielas statusu.
TUVPLĀNĀ. Mums pietrūkst renesanses. Krievu kinoklasiķis Andrejs Končalovskis (82) Tallinas kinofestivālā saņem balvu par mūža ieguldījumu, stāsta par draudzību ar Tarkovski un atgādina, ka apolitiska nostāja tieši var būt politiska pārliecība.
TĒMA. Venēcija vs. Vecāķi. Novembrī Venēciju piemeklējuši kārtējie plūdi. Šie gan nepārspēja 1966. gadā sasniegto rekordu, kad zem ūdens bija vairāk nekā 80 procentu pilsētas, taču vienalga pasaules ziņās atkal aktualizēja tematu: vai Venēcija tiešām drīz nogrims? Vai tās ir klimata pārmaiņas? Kas būs tālāk?
CEĻOJUMS. Pie bagātā kalna velna. Man nekad pat prātā nav ienācis, ka es varētu izvēlēties kalnrača briesmīgo arodu – vienalga, gadījuma pēc, principiāli vai vēl kā citādi. Un tomēr šeit es esmu – iespējams, pasaules visu laiku visslavenākajās raktuvēs. Bolīvijā, Potosi, Cerro Rico – Bagātajā kalnā.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
Domas , pārdomas