Piemēram, tas izskaidro, kāpēc ūdenim ir pat savi someljē – tie, kuri, gluži kā vīnā var noteikt vizbulīšu garšas nianses, ūdenī spēj sagaršot pilnīgi visu, saprast, kādi zvēri ūdenī kāpuši, cik lieli akmeņi ceļā stāvējuši un pa cik dārgām caurulēm tas tecējis. Bet ne tikai. Ūdens un tā tīrība katrā no mums beidzot izskaidro arī politiku. Proti, ja kāds lej tā, kā šobrīd politiķi to dara, viss skaidrs – tas no ūdens viņos. Kaut kur ta' jāliek. Cik dzidrs, no kādiem skaidravotiem smelts un kādiem filtriem cauri gājis, tad jau redzams no runas, stājas un kopējās noskaņas.
Ironizēju, protams (kaut par ūdens someljē esamību taisnība – lasiet paši šīs nedēļas žurnālā). Taču, šķiet, par politiku šobrīd citādā toņkārtā vairs nav iespējams runāt. Teju ir sajūta, ka farsa pakāpe nu jau sasniegta tāda, ka atliek vien gaidīt, kad viss notiekošais par un ap valdības veidošanu vairs neprasīs vārdus un pārvērtīsies pantomīmā, kur ar pārspīlētām grimasēm un neeksistējošām dekorācijām visi cits citam mēģina uzzīmēt kādu iedomātu pasauli. Brīžiem pat ir sajūta – visi iesaistītie tai no tiesas tic un tāda nudien varētu eksistēt, ja vien visi ņemtu vērā gaisā savilktās līnijas, formas un robežas.
Kādas izredzes nākotnei tas rada? Fifty-fifty, kā, šķiet, varētu atbildēt ārsts un kādreizējais politiķis Georgs Andrejevs, kurš šonedēļ sarunā ar SestDienu dalās ne tikai nudien skarbās atmiņās par piedzīvoto, bet arī novērtē pašreizējo situāciju Latvijā un pasaulē. Un kaut kā visai precīzi viņa teiktais sasaucas arī ar Latvijā daudz piesauktā kādreizējā ASV prezidenta Džordža Buša aiziešanu mūžībā.
"Valstsvīri pamazām aiziet. Cik spējīgi būs tie, kas nāk vietā, grūti pateikt. Daudz kas atkarīgs no tā, kā Eiropa spēs nostāties pret mūsu austrumu kaimiņu. Kamēr Eiropā šajā ziņā no vienas puses valdīs, bailes, no otras – prevalēs ekonomiskais izdevīgums, neko labu nesagaidu. Nobrūkot vēl demokrātijai Amerikā, tas viss tikai pasliktināsies," saka Andrejevs.
Nav optimistisks redzējums. Tomēr jācer, ka līdz jūras ūdens sūtīšanai pudelēs vairs neviens nenonāks.
Žurnāla SestDiena 7. – 13. decembra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Baiļu nebija, tikai interese. Izdevis atmiņu grāmatu Man dāvātais laiks, populārais ārsts un valstsvīrs Georgs Andrejevs stāsta, ko atceras bez pierakstīšanas, kāda mīna ar laika degli ir ielikta Latvijas valsts ēkā un kāpēc viņš negribētu būt veselības ministrs.
IN MEMORIAM. Politiķu dinastijas vecākais. Džordžs Bušs vecākais (1924–2018) paliks vēsturē ne tikai kā ASV prezidents, kurš noslēdzis auksto karu un vēl savas dzīvs laikā kļuvis par leģendu, bet arī kā kaislīgs zeķu kolekcionārs un izpletņlēcējs.
LIEPIŅA ACS. Nofotogrāfēt nav iespējams. Turpinām iepazīstināt ar stāstiem „aiz bildēm”. Visu gadu katru mēnesi SestDienas lasītājiem ir iespēja iepazīties ar vienu īpašu fotogrāfa Aivara Liepiņa kadru un stāstu, ko tas sevī nes. 1988.–1989. gada ziema Krasnojarskas apgabalā Krievijā. Jeņiseiska, Igarka, Bogučani un citas vietas, kuras savulaik bija spiesti iepazīt no Latvijas izsūtītie un tur ieslodzītie.
KO ĒDAM. Krāna un citi ūdeņi. SestDiena nu jau ilgāku laiku pēta mītus saistībā ar pārtiku. Un to mums, kā jau māņticīgai tautai, izrādās, ir gana. Arī pati nozare ir pateicīga: plaša izvēle, liels tirgus, daudz dažādu noteikumu un – pats galvenais – cilvēkiem ir tiesības katram uz savu patiesību, kas ir garšīgi. Atbilžu uz jautājumu, kas ir veselīgi, varētu būt mazāk, bet arī tur ir iespējamas variācijas. Tomēr diez vai kāds šaubās, ka mums visiem nepieciešams ūdens, un rosinātu šo dziru aizvietot, piemēram, ar visdabiskāko ogu sulu vai vegāno pienu.
LATVIJAI VAJAG. Asistentus. Kad piezvanu Guntai Ķilkutei, lai uzaicinātu viņu uz sarunu, sieviete neslēpj prieku. Viņai jau kādu laiku šķiet – skaļāk ir jārunā par to, ka Latvijai vajag asistentus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
BEZ SKOLAS. Otrā atdzimšana. Arī ārpus galvaspilsētas simtkilometru loka dzīvība ir iespējama, ja vien tajā investē un pie tā strādā, ir pārliecināti apņēmīgi cilvēki Rēzeknes novadā. Lai arī šeit jau pirmajā lielajā vilnī ne viena vien skola likvidēta, rokas nav nolaistas un tiek kalti dažādi nākotnes plāni.
MADARA MĀCĀS. No patiesas iedvesmas līdz paspūrušam balodim. No citas puses par izglītību un viena pieaugušā ceļu līdz iespējai tikt pie bakalaura grāda nozarē, kura vidusskolā nav apgūta.
CEĻOJUMS. Mūžīgās pilsētas darbdienas. Skarbas ainas, tūristu pūļi un uzmācīgi tirgotāji līdzās visskaistākajām atmiņām par īpašiem skatiem, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem uz katra soļa un veldzējošiem dzērieniem karstās vasaras naktīs. Mūžīgo pilsētu Romu nevar sajaukt ne ar vienu citu, un uz to gribas doties atkal, pat ja gūtas netīkamas mācības, braucot ar auto.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.