Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 3. decembris
Raita, Jogita, Evija

Zelta rudens ir pārvērties murgā

Runa nav par milzu sastrēgumiem pastkaršu rudens baudīšanas vietā Siguldā–Krimuldā–Turaidā. Runa ir par Rīgu un par lapu pūtējiem, kas nebeidzama trokšņa nodrošināšanas lietā rudenī stājušies vasarā lietoto trimeru un zāles pļāvēju vietā, raugoties, lai ne darbdienā, ne svētdienas rītā cilvēks nespētu mierīgi pagulēt un neiekristu savās domās vai sapņos, jo sapņi, kā zināms, mēdz būt arī diezgan briesmīgi, kovidlaikā divtik.

Vācijā lapu pūtēju darbināšana svētdienās esot aizliegta, bet mums, paldies Satversmes tiesai, kas 2014. gadā lēma, ka Rīgas domes saistošo noteikumu normas par trokšņošanas kontroli neatbilst Satversmei, neviens nav ierobežots sava tupuma un līdzcilvēku ignorances skaļas demonstrēšanas priekā, vai tas būtu motocikls, skaļa mūzika vai lapu pūtējs, laikam visefektīgākais nervu bendētājs, efektīgāks pat par ripzāģi, kas vecos laikos Rīgā bieži skanēja malkas zāģēšanas laikā un nu jau šķistu kā liega mūzika.

Cepšanās par Brektes murāli bija ar racionālu pamatu – katram pašam jābūt tiesībām izvēlēties, kādu mākslu skatīties, un publiskajā telpā labāk tad lai nekāda nerēgojas, ja jau reiz politkorektums un kāds par jebko var apvainoties (kamēr galerijas Alma atvainošanās bija prātam grūti aptverams pašcenzūras akts, jo nav manīts, ka kāds tai galerijā uz Brektes mākslas aktu būtu ticis aiz rokām ar varu vilkts iekšā). Bet, ja jau tikai klusa attēla dēļ tika sadedzināts Brektes plakāts, nebūs brīnums, ka kādu dienu kādā rudens lapu kaudzē tiks atrasts kāds ar visu pūtēju. Izmantošu iespēju politkorekti paklusēt par to, ko es tad domāšu.

Šīs SestDienas, 8. oktobra  – 14. oktobra numurā lasiet:

TUVPLĀNĀ. Plānotājs noderēs vismaz iekuram. Gaidāmo jauno albumu 21. oktobrī Prāta vētra prezentēs ar koncertfilmu, bet uz tikšanos ar Latvijas klausītājiem klātienē cer nākamgad. Tikmēr grupas dalībnieks Māris Mihelsons (46) stāsta par šī laika dīvainībām un procesu, kā albums tapis.

PASAULĒ. Iesaldēšanas savdabīgais šarms. Volta Disneja nāves 55. gadadienas tuvošanās liek pievērst uzmanību tādam fenomenam kā krionika – cilvēka ķermeņa pēcnāves iesaldēšanai ar cerību atgriezt viņu dzīvē kaut kad nākotnē. Daudzi joprojām tic šādai iespējai, bet daži pat ir gatavi maksāt gana lielas summas par nonākšanu kriostāzē – ar to ir pietiekami, lai jau piecas desmitgades pasaulē pastāvētu specifiskais krionikas bizness.

SestDienas SALONS. Rosselīni ģimenes portrets. Amerikā dzimušais Alesandro Rosellīni (57) par sava slavenā vectēva – ievērojamā itāļu kinorežisora Roberto Rosellīni – personības ietekmi uz viņa dzīvi un ģimeni, uzvārda "lāstu" un terapeitisku pieredzi, mēģinot saprast savu vietu starp radiniekiem.

FOKUSĀ. Lāčausis atgriežas. Lāčus Latvijā sastop arvien biežāk. Ja šī tendence turpināsies, Latvijas populācija var izpildīt tos kritērijus, kas ļautu sākt lāču medības. Taču mednieku starpā netrūkst nepacietīgo, kuri baidās līdz šim priekam nenodzīvot.

TEHNOLOĢIJAS. Personīgā medmāsa uz plaukstas locītavas. Laikā, kad nokļūšana ārsta kabinetā bija apgrūtināta, tehnoloģiju ražotāji cītīgi strādāja, lai viedie pulksteņi spētu lietotājiem pēc iespējas vairāk pastāstīt par viņu veselības stāvokli. SestDiena apkopo paveikto un lielākos jaunumus.

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pārcentīga dekorēšana – narcisma pazīme

Valsts svētki tikko aizvadīti, laternu stabus vēl rotā sarkanbaltsarkanie karogi, bet daži cilvēki jau steidz izdaiļot savu mājokli ar Ziemassvētku rotājumiem. Pat ja kalendārs vēl rāda novembri un a...

Skaņu forma

Skaņas un ģeometriskās figūras ir universāla valoda, kuru saprotam neatkarīgi no tā, kādā mēlē ikdienā runājam. Pie šāda secinājuma nonākuši Lielbritānijas pētnieki.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata