Rēķinus samaksāju pats internetā, lielveikalā iztieku bez kasiera, degvielu uzpildu un norēķinos pats, lidojumam reģistrējos pats. Tāda arvien biežāk ir attīstīto valstu iedzīvotāju ikdiena, jo dažādas pašapkalpošanās tehnoloģijas palīdz iztikt bez starpniekiem, kas agrāk veica iepriekš minētās funkcijas. No vienas puses, tas ir ļoti ērti, piemēram, mūsdienās reti kuram ir nostalģija pēc padomju laika algu izmaksāšanas kārtības, kad noteiktā dienā nācās stāvēt rindā pie kases, nevis jebkurā sev izdevīgā laikā izņemt naudu no bankomāta. Taču tam ir arī ēnas puse, jo palielinās to profesiju skaits, kuru nākotni apdraud tehnoloģiju attīstība. Un tas attiecas ne tikai uz mazāk kvalificētiem darbiem, bet arī "balto apkaklīšu" profesijām, jo nav daudz darbu, ko datorizētās sistēmas nevarētu paveikt ātrāk, lētāk un efektīvāk.
"Protams, mums tas viss šķiet ērti — ir daudz vienkāršāk reģistrēties lidojumam internetā, nevis darīt to lidostā, ir vieglāk samaksāt rēķinus no savām mājām, nevis stāvēt rindā bankas filiālē vai pastā," spriež Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens. Viņš gan norāda, ka šāda "pašdarbība" nevairo mūsu iekšzemes kopproduktu, jo mēs par to nesaņemam atalgojumu, bet kāds cilvēks lidostā, kas agrāk reģistrēja pasažierus, tagad var zaudēt darbu. Jā, viņš var atrast citu, produktīvāku nodarbošanos, bet ne vienmēr tas ir tik vienkārši.
Agrāk valdīja uzskats, ka tehnoloģiju attīstība un procesu automatizācija ir bīstama galvenokārt vienkāršo darbu darītājiem, jo dažādas mašīnas veikli tiek galā ar darbiem, kam vairāk vajadzīgi muskuļi, nevis smadzenes. Taču tagad ekonomikas pētnieki spriež, ka datori un roboti arvien biežāk ir spējīgi pildīt arī ļoti sarežģītus darbus, kuru apgūšanai cilvēkam nākas veltīt gadus un pat gadu desmitus. Piemēram, arī ķirurga darbu varētu uzticēt robotam, kam pat stundām ilgu operāciju laikā nebūs jācīnās ar nogurumu un nekad nenotrīcēs roka.
Līdzšinējās tendences rāda, ka dažādu veidu robotu cenas krītas par vidēji 10% gadā, tādēļ šīs tehnoloģijas kļūst arvien pieejamās. Ja uzņēmējam jāizvēlas starp cilvēka algošanu vai ieguldīšanu automātiskās tehnoloģijas, tad izvēle nereti ir par labu tehnoloģijām. Tādām kompānijām kā Microsoft, Apple un Google tehnoloģiju uzvaras gājiens nozīmē miljardiem dolāru lielu peļņu, bet statistika rāda, ka daudzās nozarēs jaunās tehnoloģijas izraisa darbaspēka atalgojuma stagnāciju vai pat lejupslīdi, palielina bezdarba risku.
Optimisti spriež, ka no šīm tendencēm nav jābaidās, jo gan jau cilvēce atradīs veidus, kā sevi nodarbināt. "Jā, tehnoloģijas bieži ir iznīcinājušas darbavietas, bet tās vienmēr ir radījušas jaunus darbus. Piemēram, automašīnu izgudrošana atņēma darbu kalējiem, bet radīja autobūves industriju," secina ekonomists, Nobela prēmijas laureāts Džozefs Stiglics. Lai gan pēdējā gadsimta laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir strauji palielinājies, vairumam ir izdevies atrast darbu, pat par spīti tam, ka mūsdienu tehnoloģijas daudzus darbus ļauj paveikt ar mazāku cilvēku skaitu.
Pirms nepilna gadsimta, 1920.gadā, Latvijā gandrīz 80% strādājošo bija nodarbināti lauksaimniecībā, bet tagad attiecīgais rādītājs ir vairāk nekā desmit reižu mazāks: lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā kopā strādā tikai 7,5% nodarbināto. Salīdzinājumam: izglītības nozarē ir nodarbināti 9,6% strādājošo.
Britu ekonomists Džons Meinards Keinss jau 1930.gadā esejā Mūsu mazbērnu ekonomiskās iespējas sprieda, ka cilvēce ātrāk atrod veidus, kā ietaupīt darbaspēku, nekā veidus, kā to likt lietā. Keinss prognozēja, ka mūsdienu cilvēki, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, varēs atļauties strādāt tikai 15 stundu nedēļā. Droši vien viņš būtu ļoti pārsteigts, ka dažs labs biroja darbinieks pie sava datora šādu laiku dažkārt novergo vienā dienā. Turklāt nemitīgi baidoties, ka viņa darba vietu ieņems kāds cits — cilvēks vai robots.
Visu rakstu par moderno tehnoloģiju ietekmi uz darbaspēka tirgu lasiet žurnāla Sestdiena 5.jūnija numurā!