Padomju valstī pionieri bija alternatīva kapitālisma zemēs izplatītajai skautu un gaidu kustībai, raksta History.com. Došanās pārgājienos, nakšņošana teltīs, dažādas pakāpes grūtību pārvarēšana, kolektīvisms un stingra disciplīna, dziesmas, sēžot ap ugunskuru, – teju viss bija nošpikots no skautu organizācijas, ko 1907. gadā izveidoja britu armijas virsnieks Roberts Beidens-Pauels, kurš šādu ideju bija lolojis jau vairākus desmitu gadu. Taču atšķirībā no skautiem, kuriem netika uzspiesti politiski un ideoloģiski uzskati, 1922. gada 19. maijā dibinātā padomju pionieru organizācija jau no sākta gala bija iecerēta kā jaunās politiskās kārtības atbalstītāju veidošanas struktūra.
Sākuma posmā uz Arteku ideoloģiskā spiediena bija maz, jo nometne, kas 1925. gada 16. jūnijā tika atklāta Hurzufā (mazliet vairāk par 10 kilometriem no Jaltas un septiņus kilometrus no jūras krasta) bija paredzēta kā no tuberkulozes sirgstošu bērnu rehabilitācijas centrs, raksta The Moscow News. Taču jau pēc neilga laika koncepcija mainījās. Nometnes dalībniekus sāka izvēlēties, ņemot vērā gan viņu pašu, gan (lielākoties) vecāku nopelnus padomju varas labā. Jau pirms Otrā pasaules kara Arteks bija kļuvis par prestižāko vasaras atpūtas vietu, uz kuru varēja doties tikai ideoloģiski uzticami un "labākie no labākajiem" jauniešiem vecumā no 10 līdz 15 (atsevišķos gadījumos līdz 17) gadiem.
PIRMĀS ČETRAS TELTIS
Pirmā Arteka nometne vizuāli bija ne īpaši pievilcīga, raksta Izvestija. Četrās
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 13.-19. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!