Katra gada sākumā dažādi ar dabu saistīti cilvēki, kas pulcējušies vai nu biedrībās, vai nu Dabas muzejā, paziņo Latvijas dabas simbolus, kam šogad tiks pievērsta sevišķa uzmanība. Īpaši šaurā lokā tā tiek dēvēta par Latvijas dabas Grammy balvu. Ko nozīmē šī balva? Tā nozīmē, ka cilvēki tiek īpaši aicināti pievērst uzmanību tieši šīm sugām. Un vislabāk, lai uzmanības pievēršana būtu ne tikai rādīšana ar pirkstu un komentēšana, bet arī ziņošana par sugas satikšanu dabas vērotāju portālā Dabasdati.lv. Tas nav vienkāršs dabas tviteris, kur viss ierakstītais vai nu pazūd nebūtībā, vai sabojā rakstītāja reputāciju. To mēdz izmantot nopietni pētnieki, kas var ar šiem datiem strādāt un izsecināt, kur un kad mums vispār sastopamas konkrētās dabas vērtības.
Protams, biologa paradīzē katrai sugai būtu savs ilgtermiņa monitorings, bet tas diemžēl nav iespējams. Tāpēc īpaša kādas sugas uzraudzīšana dod cerības, ka varētu mēģināt vismaz apjaust tās izplatību un salīdzināt to ar senākiem datiem, ja tādi maz ir.
Gada duets
Latvijas Nacionālais dabas muzejs par gada dzīvnieku šoreiz nosaucis veselas divas sugas: pļavas ķirzaku un sila ķirzaku. Tā nolemts, jo neprofesionālis šīs abas arī varētu neatšķirt, bet negribētos, lai tas būtu iemesls neziņot par redzētu ķirzaku Dabas datu vietnē. Šoreiz aicinājums ir ziņot, un tad jau profesionālās acis pašas redzēs, kura ir kura, un izlems, ko darīt ar šiem datiem.
Ķirzakas gan pašas pagaidām neko nezina par šo augsto apbalvojumu, jo patlaban vēl guļ ziemas miegu. Kamēr tās nedzird, ar zoologu Andri Čeirānu aprunājos par klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi uz šo aukstasiņu dzīvnieku ziemas miegu un laimi. Teorētiski mežonīgas temperatūras svārstības ziemā varētu pamodināt ķirzakas, bet šobrīd īsti tā nenotiek. Tomēr, tā kā rāpuļu ķermeņa
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 27. janvāra - 2. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!