Depozītu gaidot

 Jau rakstu sērijas sākumā (pirmais raksts 22. februāra SestDienā), iezīmējot ar atkritumiem saistīto problēmu kopainu valstī, kļuva skaidrs – Latvijas iedzīvotāji sliktā nozīmē arvien straujāk iedzen citas Eiropas Savienības valstis radīto atkritumu apjoma ziņā. Taču vienlaikus arī Latvijā tiek pastiprinātas prasības otrreizējai pārstrādei. 

Lai gan oficiālā statistika šajā ziņā tonēta drīzāk gaišos toņos, datus ietekmē tajos iekļautie uzņēmumu radītie, kā arī pārstrādei no ārvalstīm ievestie atkritumi. Cerības gan vairo pērnā gada nogalē Latvijas Zaļā punkta un SKDS veiktais pētījums par zaļas dzīvošanas paradumiem*. Tajā secināts, ka aptuveni 56% iedzīvotāju šķiro majsaimniecībās radušos atkritumus. Turklāt pēdējo septiņu gadu laikā šis rādītājs pieaudzis par 22 procentpunktiem. 

Tomēr arī te iezīmējas problēmas. Iedzīvotāju vēlmē par šiem jautājumiem domāt un atbilstoši rīkoties vērojamas būtiskas atšķirības starp reģioniem, un atkritumu apjoma ziņā tik svarīgā Rīga krietni iepaliek vien ar 45% šķirotāju. 

Varianti ir! 

Minētajā aptaujā kā nozīmīgākais šķērslis atkritumu šķirošanai tika minēts nepietiekamais šķirošanas infrastruktūras blīvums dzīvesvietu tuvumā. SestDiena jau rakstīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzējusi veikt nozares inventarizāciju, bet saskaņā ar pēdējiem pieejamiem ministrijas datiem 2015. gadā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras blīvums atbilstoši iedzīvotāju skaitam bijis "pietiekams vai tuvu pietiekamam" 68 pašvaldībās jeb 760 tūkstošiem (37,9%) valsts iedzīvotāju. Kā "apmierinošs" tas novērtēts 31 pašvaldībā ar 996 tūkstošiem (49,8%) iedzīvotāju, bet vēl septiņās pašvaldībās ar 175,2 tūkstošiem (8,7%) iedzīvotāju atkritumu dalītā vākšana bija pieejama tikai īpašos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos vai atsevišķos punktos. Savukārt vispār bez iespējām piedalīties atkritumu dalītajā vākšanā palikuši 13 pašvaldību iedzīvotāji (t. i., 69 tūkstoši jeb 3,4% iedzīvotāju). 

Te jāpiemin, ka šķiroto atkritumu vākšana valstī atšķiras un tiek organizēta dažādos veidos. Tiem, kam paveicies, ir iespēja no sava sadzīves atkritumu apsaimniekotāja lietošanā iegūt individuālu šķirošanas risinājumu – piemājas konteineru, citviet somu vai maisu.