Jānis Škapars (1927–2023), viens no Latvijas Tautas frontes sešinieka, intervijā 1995. gada 29. aprīļa SestDienai cita starpā vērtēja arī Daiņa Īvāna attieksmi pret varu, proti, atteikšanos no valsts vadītāja posteņa par labu Anatolijam Gorbunovam. "Dainim bija Jēzus Kristus vecums. Viņš bija piemērots, lai viņu sistu krustā. Viņš bija simbols. Dziesmotajā revolūcijā viņš bija visorganiskākais. Daiņa vājās vietas sāka parādīties tad, kad vadīja. Bija arī savi greizsirdības momenti Gorbunovam pret Daini. Dainis varēja būt mazliet lietišķāks praktiskos un organizatoriskos jautājumos. Esmu vērojis koku krāvēju. Reizēm viņam tajā kausā izdodas iegrābt veselu kūli lielu stumbru, bet reizēm ne. Ar Daini bija tas pats. Viņš ņēma būtiskus, kardinālus jautājumus, un tad tos vajadzēja risināt. Vienā dienā vajadzēja tos ciklopiskos bluķus paņemt un nest, un nolikt vietā. Tas bija smagi, cilvēks garīgi to nespēja. Varbūt bija arī bailes. Bija draudi. Tas ietekmēja psihi. Dainim ir liela ģimene, no tā neviens nevar norobežoties. Es neattaisnoju Daiņa galīgo lēmumu par aiziešanu no Seimas. Tajā brīdī Tautas fronte saira…"
Vara un draudi
SestDiena pirms 30 gadiem rakstīja...
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.