Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita

Iespēja mainīt vēsturi

Kad augusta sākumā kļuva zināms, ka skeitbords kā viens no pieciem jaunajiem sporta veidiem oficiāli iekļauts 2020. gada vasaras olimpisko spēļu programmā, sarosījās šī sporta veida saime arī Latvijā. Mūsu skeitborda vēsture un panākumi, īpaši slaloma disciplīnā, runā paši par sevi, tāpēc loģisks ir jautājums – vai mūsējie pēc nepilniem četriem gadiem tālajā Tokijā cīnīsies par medaļām

Oficiāli vēl nav zināmas skeitborda disciplīnas, kas tiks iekļautas olimpiskajā programmā, tomēr ir pietiekami labas izredzes starp tām ieraudzīt arī slalomu, norāda Latvijas Skeitborda federācijas (LSF) prezidente Lienīte Skaraine (42). Viņa šo organizāciju vada jau kopš 2013. gada, un pati ir arī viena no visvairāk titulētajām un pieredzes bagātākajām šī sporta veida meistarēm Latvijā. Viņa kopā ar Jāni Kuzminu (39) jau gadiem ilgi atrodas pasaules elitē, iekrājot pa vairākiem Eiropas un pasaules čempiona tituliem, un vada arī pašmāju skeitborda saimniecību.

Iepriekš izskanējušas ziņas, ka pēc organizatoru ieteikuma olimpiskajā programmā Tokijā varētu iekļaut divas ielas un divas skeitparka disciplīnas. Taču vēl pirms tam – nākamā gada septembrī – Ķīnā notiks Starptautiskās Rollersporta federācijas (FIRS) organizētās Roller Games 2017 jeb kas līdzīgs pasaules čempionātam rollersporta veidos. Pirmais uzdevums mūsu labākajiem skeitbordistiem (un ne tikai slalomā) ir tikt līdz dalībai šajās sacensībās. Pēc tam jau tiks lemts, kuras disciplīnas piedzīvos olimpisko debiju.

 

Bez subjektīvisma

Viens no kandidātiem braucienam uz Ķīnu ir arī mūsu starptautiski pazīstamākais skeitbordists Madars Apse, kurš plašāk zināms kā publiskās akcijas par ziedojumu vākšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas priekšlaukuma renovācijai autors. Taču LSF vadītāja norāda, ka visiem Latvijas sportistiem vajadzēs izpildīt atlases kritērijus. Tie gan vēl nav pilnībā izstrādāti. LSF šobrīd darot visu, lai slalomu izdotos iekļaut jau 2020. gada olimpiskajās spēlēs. "Skeitbords samērā ātri kļuva par olimpisko sporta veidu. Gribētos domāt, ka kaut kādu kripatiņu esam piemetuši arī mēs, latvieši, par to runājot, iestājoties. Ar mums runā FIRS, kas ir Starptautiskās Olimpiskās federācijas pārstāve," uzsver Skaraine. "Mums, latviešiem, ir iespēja mainīt vēsturi, ietekmēt šo stāstu!"

Viņai nesen bijusi gara saruna ar FIRS par skeitborda disciplīnām un sportistu skaitu, kuri nākamgad spēkus izmēģinās jau minētajās sacensībās Ķīnā. Priecējis, ka organizācijas vadītāji vēlas parādīt skeitbordu visā krāšņumā. "Slaloms patiesībā ir vissportiskākā disciplīna, tajā nav subjektīvisma. Ir nepielūdzams, izmērāms rezultāts – sekundes, simtdaļas, pat tūkstošdaļas." Šī sporta veida būtība – dažādās distances (līnijslaloms, speciālais slaloms, hibrīdslaloms, milzu slaloms u. c., kuros atšķiras gan garums, gan plastmasas konusu izvietojums) veikt pēc iespējas ātrāk, neapgāžot konusus. Par katru nogāzto pienākas sods – parasti sekundes desmitdaļa klāt finiša laikam. Trasē paralēli sacenšas divi sportisti.

 

Lietainākais, bet arī labākais

Augusta sākumā Lucavsalā un Priekuļu biatlona trasē rīkotajā pasaules čempionātā bijuši sliktākie laikapstākļi sacensību vēsturē. Lijis gandrīz nepārtraukti, tāpēc neviens no organizatoriem nekautrējas sacensību veiksmīgo novadīšanu līdz galam saukt par varoņdarbu. Būtu grūti iedomāties vēl kādu olimpisko sporta veidu, kura federācijas prezidente un valdes loceklis, kuri reizē ir arī sacensību dalībnieki un organizatori, metas trasē, lai palīdzētu to žāvēt, – gluži kā Vimbldonas tenisa kortos trase visā garumā bijusi apklāta, tad pārsegs atkal ņemts nost, žāvējot slapjākās vietas. "To ļoti novērtēja visi dalībnieki, izsakot savu atzinību," teic Jānis Kuzmins. Šajā sporta veidā gan tas nav nekas neparasts, jo arī vairākās citās valstīs labākie skeitbordisti vai nu vada federācijas, vai organizē dažādas sacensības. "Bija mērķis sarīkot visu laiku labākās sacensības," atklāj Skaraine. "Es domāju, ka mums tas izdevās. Mēs ar Jāni esam pietiekami daudz braukājuši pa citām sacensībām, redzējuši visas kļūdas, to risinājumus. Sportistu novērtējums ir saldākā alga par padarīto."

Kā organizatoram un reizē dalībniekam Kuzminam dažas naktis miegam atlikušas vien divas trīs stundas. "Neizjutu sezonu pilnībā, nebiju labākajā kondīcijā, nepārprotami. Latvijā braucu, lai parādītu skeitborda eliti saviem radiem un draugiem, atbalstītājiem. Tas man bija galvenais." Latvijā Kuzmins tika pie trim godalgām – pie sudraba milzu slalomā un līnijslalomā, kā arī pie bronzas speciālajā distancē. Augstāk neesot bijis iespējams, tagad viņš atzīst. "Ja paskatās pēc vietām – baigi labi –, bet uzvarēt nebija gandrīz nekādu izredžu." Divus zeltus izcīnīja amerikānis Džo Maklārens. Taču trīs nedēļas pēc čempionāta Latvijā Kuzmins devās uz Čehiju, kurā savai iespaidīgajai godalgu kolekcijai pievienoja vēl divus Eiropas čempiona titulus. Pēc sezonas gan veikta pleca operācija, un pašreiz fizioterapeita vadībā noris rehabilitācijas process. 

Arī Skaraine sacensībās Latvijā bez medaļām nepalika – pašu rīkotajās pasaules meistarsacīkstēs viņa izcīnīja bronzu speciālajā slaloma disciplīnā, kā arī palika uzreiz aiz goda pjedestāla milzu slalomā. Turklāt tobrīd skeitbordiste cīnījusies ar veselības problēmām, bet ne mirkli nepieļāva pat domu nestartēt.

 

Radīt pēctecību

Lai gan nu jau vairākkārtējs pasaules čempions, Kuzmins apzinās, ka gadi rit un kādreiz būs jāsāk domāt par karjeras beigām. Viens no viņa mērķiem bijis radīt pēctecību tieši savā pilsētā Olainē, un tas vietējā puiša Artūra Liskova (19) personā arī izdevies. Jānis cer, ka jau drīzumā audzēknis ielauzīsies šī sporta veida elitē un ar laiku kļūs pat par labāko pasaulē. Amatieru konkurencē viņš jau ir starp līderiem. Treniņos abi dzen viens otru uz priekšu, un esot interesanti, jo audzēknis pamazām tuvojoties trenera līmenim. 

Latvijā ir vēl vairāki spēcīgi slaloma braucēji – liepājnieki Toms Dreiblats un Edijs Jermačenko, kā arī citi. Tomēr augstākajā līmenī ir nepieciešama pieredze un padoms no malas, tāpēc jaunajiem sportistiem elitē neklājas viegli. Kā izņēmumu Kuzmins min amerikāni Džo Maklārenu, kurš augstākajā līmenī brauc jau kopš 17 gadu vecuma.

"Viņš jau tad bija fiziski nobriedis, savukārt mūsu puiši šo līmeni sasniedz 19–20 gadu vecumā," zina teikt Jānis. Svarīgs esot katrs sīkums, tomēr pieredzējušais sportists ļoti cer, ka pienāks brīdis, kad arī Latvijas jaunie sportisti dominēs šajā sporta veidā. "Lai braucēji citās valstīs neatslābtu, jo Kuzmins beidz karjeru, bet vietā nāk citi mūsējie!"

Tam neapšaubāmi var palīdzēt skeitborda kļūšana par olimpisko sporta veidu, kas allaž bijis arī Kuzmina sapnis: "Ticēju, ka vienu dienu tas notiks, lai gan bija daudz skeptiķu un skeitbords neizmantoja savas iespējas jau agrāk." Tāpēc arī pagaidām esot vienalga, vai pašam izdosies tikt līdz olimpiskajai Tokijai kā dalībniekam vai ne, – Kuzmins turpina gatavoties, neskatoties tālāk par nākamās sezonas apvārsni. "Bija mirklis, kad es biju pats labākais, bet tagad apkārt čaļi progresē. Es savu sniegumu daudz uzlabot vairs nevaru, lai gan šogad, gatavojoties pasaules čempionātam, dažās trasēs pārspēju savus iepriekš uzstādītos rekordus." 

Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nākotnes pensionāri šodienas armijai

Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis par to, kāpēc viņš nebalsotu par valsts budžetu 2025. gadam, kāpēc mums krīzes tomēr nav un kas notiks pēc četriem gadiem.

Lērums problēmu no pagriešanas

Zinātniskie pētījumi sagādā aizvien pārliecinošākus pierādījumus, ka sabiedrībai jāatsakās no novecojušā pulksteņa grozīšanas paraduma.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata