Pamatēdiens ar grūtībām ielocīts vēderā un smadzenes raida izmisīgus signālus, ka tur vairs nav vietas nekam. Taču tad uz galda parādās kārdinošs deserts, un arī tas viegli noslīd lejup pa barības vadu, piepildot ķermeni ar papildu kaloriju devu...
Kuram gan nav pazīstama šāda situācija? Vismaz reizi dažos gados pamanāmies aizmirst uztura speciālistu ieteikumus un pie svinību galda pieēsties līdz nelabuma sajūtai. Un dažkārt arī pabrīnāmies, kā gan viss apēstais ēdiens atrod vietu kuņģī, jo ikdienā taču tik daudz neēdam.
DAŽĀDĪBA KĀRDINA
Šis jautājums interesē arī zinātniekus. Liekot kopā gadu gaitā savāktu pētījumu atziņas, viņi aizvien labāk izprot kopējo ainu un nu spēj izskaidrot, kādēļ vēderā vienmēr pietiek vietas saldajam ēdienam. Noslēpuma atminējums meklējams daudzveidībā.
"Daļa no iemesla, kādēļ cilvēki maltītes laikā pārstāj ēst, ir nogurums no ēdiena. Viņi ir izjutuši garšu, paēduši, un vairs nav stimula turpināt ēšanu," portālam LiveScience skaidro Bufalo Universitātes Ņujorkā Džeikobsa Medicīnas un biomedicīnas zinātņu skolas Uzvedības medicīnas nodaļas vadītājs Lens Epšteins, "cilvēki jau zina, kā šis ēdiens garšo. Bet, ja uz galda parādās jauna garša, smarža vai pat tekstūra, ir viegli pārvarēt pieēšanās sajūtu."
Zinātniski šo parādību dēvē par maņu specifisko sāta sajūtu, ko cilvēks var izjust, ja viņa interese par noteiktu ēdienu samazinās. Tā parasti notiek, kad ēdiens tiek ēsts atkārtoti vairākas reizes. Piemēram, cilvēkam ir grūti noēst vairāk par 2–3 karbonādēm, jo gaļa ir gan sātīga, gan arī tās garša nav tik unikāla, lai pie liela daudzuma neapniktu. Toties ja uz galda ir deviņi dažādi gaļas ēdieni, tad vakara gaitā viens cilvēks spēj pagaršot katru no tiem, un vērienīgākās svinībās tā arī notiek. Tas noved pie pārēšanās un ar to saistītajām veselības problēmām.
APNIKUŠU ĒDIENU ĒDAM MAZĀK
Epšteins pie interesantajiem secinājumiem nonācis vairāk nekā desmit gadus veiktu eksperimentu sērijā. Vienā no tiem viņš pārliecinājās, ka cilvēki apēd aizvien mazākas ēdiena porcijas, ja katru dienu piecas reizes nedēļā saņem vienu un to pašu ēdienu – makaronus ar sieru.
Citā eksperimentā viņš piedāvāja vienai dalībnieku grupai nemainīgu ēdienkarti, bet otrai – ļoti daudzveidīgu. Rezultātā otrās grupas pārstāvji apēda daudz vairāk ēdiena un uzņēma krietni vairāk kaloriju.
"Jūs varat turpināt pasniegt jaunus ēdienus un likt cilvēkiem ēst līdz brīdim, kad viņi vairs nevar ieēst," rezultātus skaidroja zinātnieks, "taču jāpatur prātā, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki ēd vairāk, nekā nepieciešams."
No šiem atklājumiem var "izlobīt" noderīgu recepti ēdienkartes plānošanā cilvēkiem ar atšķirīgām vajadzībām. Ja vecāki grib panākt, lai bērni ēstu vairāk, jācenšas maksimāli dažādot ēdienus. Savukārt tiem, kuri cenšas atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, vērts kādu laiku pieturēties pie vienveidīgas diētas vai arī daudzveidīgu ēdienu pasniegt mazās porcijās.
EVOLŪCIJAS MANTOJUMS
Daži eksperti uzskata, ka vēlme pēc dažādības ir evolucionāra adaptācija, ko cilvēki ieguvuši, lai no dažādām pārtikas grupām iegūtu būtiskas uzturvielas, piemēram, vitamīnus un olbaltumvielas.
"Ilgtermiņā mums ir nepieciešams labs uzturvielu maisījums," LiveScience sacīja Pensilvānijas štata universitātes Uzvedības izpētes laboratorijas direktore Barbara Rollsa, "tagad gan šī īpatnība mums atspēlējas nepatīkamā veidā, jo mums pieejama liela ar kalorijām bagātu pārtikas produktu daudzveidība. Tā veicina pārmērīgu patēriņu un tādējādi arī aptaukošanos."