Nedaudz vairāk nekā pirms simt gadiem, Pirmā pasaules kara sākumā, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un Krievijas armijas vēl joprojām praktizēja maršējošas kājnieku līnijas un lielas, manevriem bagātas kaujas, kas salīdzinoši ātri varētu izšķirt to iznākumu. Taču plašus kavalērijas triecienus un ciešas kājnieku kolonnas Vaterlo kaujas stilā ātri izbeidza artilērija, dzeloņdrātis un, galvenais, ložmetēji. Kara lūzumam nepieciešamo uzvaru varēja iegūt tikai ar uzbrukumu, taču nu aizsardzības uguns spēks bija pārspējis uzbrukuma jaudu – desmitiem un simtiem tūkstošu karavīru aizgāja bojā, bezcerīgi metoties uz pretinieka aizsardzības līnijām.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6. -12.maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!