Japānis Daiki Horiguči SestDienai atbild skaidrā latviešu valodā un no e-pasta adreses, kurā minēts vārds "sirdspuksti". Japānas un Latvijas Mūzikas asociācijas Tokijā izveidotajā korī Gaisma nav neviena latvieša, taču kolektīvs iemācījies visu XXVI Vispārējo latviešu dziesmu svētku repertuāru un uz Latviju atbraucis jau otro reizi. Viņus kopkorī varēja dzirdēt arī pirms pieciem gadiem, bet Daiki Latvijā nu jau ieguvis gandrīz slavenības statusu. Kas liek vēlēties, mācīties un beigu beigās arī tiešām piedalīties Dziesmu un deju svētkos ne tikai svešumā dzīvojošajiem latviešiem, bet arī pilnīgi svešas kultūras pārstāvjiem?
Vieno valoda
"Šajā laikmetā, mūsdienās var likties, ka nav tik svarīgi, kas tu esi pēc tautības, kurā valstī dzīvo un kādas asinis tek dzīslās, bet latviešiem es novēlētu šajos svētkos izvērtēt, cik skaisti ir būt latvietim un cik svarīgi ir apzināties savas tautas tradīcijas. Dziesmu un deju svētki ir unikāla parādība," SestDienai, vēlāk tiekoties klātienē, saka japānis Daiki.
Sēžam kafejnīcā, un var just, ka sarunā klausās arī cilvēki pie blakus galdiņiem. Daiki pie tā ir pieradis – apkārtējie ir pārsteigti, ka viņš runā latviski.
Vīrietis precīzi atceras brīdi, kad par Latviju dzirdējis pirmo reizi, – 2001. gads, kad pats bijis vēl skolnieks. Interesējoties par citām pasaules valstīm, reiz viņš grāmatnīcā iegādājies ceļvedi par Baltijas valstīm. Tur atradis informāciju, ka tolaik Rīgā vienā no skolām latviešu bērniem kā pirmo svešvalodu māca japāņu valodu.
"Es biju patīkami pārsteigts, ka tik tālu no Japānas kāds interesējas par mūsu valsti," atceras Daiki.
Viņš nosūtījis skolai vēstuli japāņu valodā un saņēmis arī atbildi. Sarakste turpinājusies, un Daiki pamazām uzzinājis vairāk par Latviju un tās kultūru, līdz nonācis pie tā, ka sācis mācīties arī valodu. Vispirms viņš to apguvis pašmācības ceļā. Vēlāk pusgadu stažējies Latvijas Universitātē, līdz Tokijā pat aizstāvējis doktora disertāciju par latviešu valodas priedēkļiem un sarakstījis pirmo latviešu valodas mācību grāmatu japāņiem. Latviešu valoda ir sarežģīta, atzīst Daiki, bet, ja kādu Eiropas valodu jau zina, tad nākamā pielīp vieglāk. Profesionālā līmenī viņš šobrīd pārvalda latviešu un krievu valodu, ko māca arī citiem, un ik pa laikam strādā par tulkotāju un tulku. Tik labā līmenī latviski Daiki korī gan runā vienīgais. Dažus no koristiem mūsu valoda ir ieinteresējusi, bet lielākā daļa zina vien atsevišķus vārdus, kas iegūluši prātā no dziesmām.
Unikāls fenomens
Šogad Daiki Latvijā jau ir otro reizi, bet kopumā te bijis reizes divdesmit. Šie nebūs arī viņa pirmie Dziesmu un deju svētki. Skatītāja lomā Daiki tos apmeklējis jau 2008. gadā, bet 2013. gadā piedalījies kā dalībnieks. Šādam pasākumam līdzvērtīga Japānā nav. "Tiešām! Dziesmu svētki japāņu acīs ir unikāls fenomens. Es ļoti cienu šo tradīciju," saka Daiki. Atbildot uz jautājumu, vai viņš arī izprot, kāpēc šie svētki latviešiem ir tik nozīmīgi, korists min, ka tie spēlējuši lielu lomu tautas saliedēšanā grūtajos laikos, un piebilst, ka "tā ir iespēja apliecināt sevi un uzturēt latvietību".
Japānis korī Tokijā dzied kopš tā dibināšanas 2009. gadā. Nosaukums Gaisma izvēlēts, lai uzreiz būtu skaidrs, ka koristi dziedās latviešu valodā. Regulāri korī dzied 30 visdažādākā vecuma cilvēku. Pēdējā laikā gan Daiki pašam kora dzīvē sanāk piedalīties attālināti, jo viņš dzīvo 500 kilometrus no Tokijas. Arī gatavojoties šiem Dziesmu un deju svētkiem, diemžēl nav sanācis apmeklēt nevienu mēģinājumu klātienē, taču Daiki trenējas viens pats mājās, klausoties internetā pieejamos balss ierakstus. Koris bez viņa palīdzības gan iztikt nevar – katru reizi, kad koristiem jāmācās jauna dziesma, Daiki iepriekš to pārtulko, lai ikviens saprastu, par ko dzied. Pēc tam rūpīgi jāmācās izruna. Visgrūtāk ejot ar divskaņiem "o" un "ie". Ja nots ir gara, nav skaidrs, kurā brīdī "i" no divskaņa "ie" pāriet uz "e".
Visu rakstu par tiem, kas Latvijas sirdspukstus sajutuši citviet pasaulē un apvienojušies kolektīvus, lai piedalītos Vispārējos Dziesmu un deju svētkos, lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
melnais humors