Ziemeļameriku kolonizējušo britu puritāņu vēsturē Pokahontai ir atvēlēta īpaša vieta, raksta History.com. Viņa, lūk, esot bijusi viens no retajiem pamatiedzīvotājiem, kas ātri vien sapratuši kolonizatoru cēlos nodomus un palīdzējuši viņiem to realizēšanā, apvaldot savu tautiešu asinskāri un vēlmi padzīt nelūgtos viesus no saviem medību laukiem. Tā tas kā neapstrīdama patiesība tika traktēts līdz pat XX gadsimta otrajai pusei, taču viss mainījās, kad vismaz daļa amerikāņu sabiedrības sāka apzināties tās ciešanas, ko ieceļotāji nodarījuši indiāņiem, norāda All About History.
Vairums mūsdienu vēsturnieku uzskata, ka Pokahonta šajā lielajā jaunu teritoriju iekarošanas spēlē bija vien bandinieks, upuris, kuru kā trofeju vajadzēja aizvest uz Londonu un atrādīt karaļa galmam, lai apliecinātu, ka kolonijai Virdžīnijā sokas lieliski un tā spējusi kristietībai pievērst pat "indiāņu princesi".
GLĀBŠANA VAI FANTĀZIJAS?
Uz Ziemeļameriku izceļojušie briti Džeimstaunas koloniju nodibināja 1607. gada maijā. Pavisam netālu no vietas, kur viņi izsēdās krastā, atradās indiāņu cilšu apmetnes. Šī cilšu grupa – pouhatani – apvienoja aptuveni 30 cilšu, kurās kopā bija vismaz 15 tūkstoši cilvēku, raksta History.com.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 13. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!