Tā kā mūsu priekšteči skaidrojošo vārdnīcu nav atstājuši, pētniekiem krietni jānopūlas katra simbola nozīmes noskaidrošanai. Taču nu palīgā nācis mākslīgais intelekts (MI), kas varētu paātrināt seno rakstu atšifrēšanu.
Pasaulē atrasts vismaz miljons plākšņu ar ķīļrakstiem, ko pirms 5000 gadu sarakstījuši senie mezopotāmieši. Taču līdz šim izdevies atšifrēt labi ja 10% no visiem tekstiem. Lai paātrinātu procesu, Vācijas zinātnieki piesaistījuši mākslīgā intelekta risinājumu un apmācījuši to divās ķīļrakstu valodās – šumeru un akadiešu. Šumeru valodu cilvēki sāka lietot aptuveni pirms 5000 gadu, taču vēlāk to aizstāja akadiešu valoda. Tiesa, abas rakstveidā tika izmantotas līdz pat kristietības ērai.
Pētnieki izveidoja aptuveni 2000 ķīļrakstu plāksnīšu 3D modeļus un apmācīja datorprogrammu skenēt un pārrakstīt simbolus. Kad ķīļraksti bija digitalizēti, MI ķērās pie to atšifrēšanas, ievietojot teksta rindās jau zināmo simbolu nozīmi no esošās datu bāzes. Pētnieki programmā ievadīja 21 tūkstoti zīmju un 4700 ķīļu, un MI risinājums tos senajās plāksnēs atpazīst ar 76% precizitāti.
Ņemot vērā datoru augsto veiktspēju, zinātnieki ir pārliecināti, ka MI risinājums palīdzēs apjaust aizvien jaunu simbolu nozīmi un ātrāk aizpildīt tukšos laukus, vēsta žurnāls Eurographics Workshop on Graphics and Cultural Heritage.