Muzeja magnēts
4. maijā notika Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas atklāšana. Simtiem cilvēku stāvēja garās rindās, lai pirmie kāptu pa muzeja kāpnēm un atjaunotajā pastāvīgajā ekspozīcijā sastaptos ar sev tuvajiem mākslas darbiem. Lietuviešu arhitekta Vītauta Biekšas vadītās komandas veiktā muzeja pārbūve pavēra jaunus rakursus gan uz Rīgas siluetu, gan nacionālo pašapziņu. Atjaunotais muzejs ir veiksmes stāsts: satura pērles plus laikmetīgi gaumīgs mārketings LNMM ir padarījuši par pilsētas magnētu. Te spieto visas paaudzes – no bēbīšiem ratos līdz 20.–30. gadu jauniešiem, nu jau ar kūjiņām.
Skaudrs un cilvēcisks izdzīvošanas stāsts
Skaudri patiess un dziļi cilvēcisks vēstījums par izdzīvošanas cīņu izsūtījumā Sibīrijā ir Viestura Kairiša filma Melānijas hronika, kas tapusi pēc rakstnieces Melānijas Vanagas atmiņu romāna Veļupes krastā motīviem. Šveiciešu aktrise Sabīne
Timoteo nevis tēlo titulvaroni, bet ir organiski iejutusies satriektās, taču stiprās sievietes personībā, turklāt pati ierunājusi tekstu latviešu, krievu un vācu valodā. Izcils operatora Ginta Bērziņa darbs melnbaltajā kino estētikā ir gan seju tuvplāni, gan skarbās, majestātiskās ziemeļu dabas ainavu tvērums.
Andra Nelsona pirmā Grammy. Tā nebūs pēdējā!
Diriģents Andris Nelsons februārī ieguva savu pirmo Grammy balvu. Ar prestižāko mūzikas balvu pasaulē, kuru pasniedz ASV Skaņu ierakstu akadēmija, kategorijā Labākais orķestra sniegums novērtēts latviešu maestro un viņa vadītā Bostonas simfoniskā orķestra veiktais Dmitrija Šostakoviča Desmitās simfonijas ieraksts. Kompānijas Deutsche Grammophon izdotais albums – Šostakovičam veltītā ierakstu cikla pirmā daļa – guvis slavinošas atsauksmes visā pasaulē. Visticamāk, šī nebūs pēdējā Grammy balva Andra Nelsona plauktā. Nesen kļuva zināms, ka balvai izvirzīts arī nākamais Šostakoviča cikla disks, kurā Andris Nelsons un Bostonas orķestris iemūžinājuši Piekto, Astoto un Devīto simfoniju.
Piemineklis elpo. Janim Rozentālam simt piecdesmit
Visu gadu tika cildināts un apzināts latviešu mākslas klasiķa Jaņa Rozentāla mantojums. Jāmin dokumentālā filma Rozentāls. Septiņi, akadēmiska konference, jauns reprodukciju albums, Latvijas Bankas izlaista sudraba kolekcijas monēta ar Rozentāla gleznu Princese ar pērtiķi un koncerti, kas atdeva godu Rozentāla mūža mīlestībai – sievai un mūzai somu dziedātājai Ellijai Forselei, bez kuras viņa māksla nav iedomājama. Par gada kulmināciju kļuva izstāde Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Cilvēks – polifonija. Knutam Skujeniekam – astoņdesmit
ir tādi cilvēki, kurus grūti iedomāties publiski tukšu muldam. Dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Knuts Skujenieks ir viens no viņiem. Septiņus gadus vārdzināts lēģerī Mordvijā, viņa gars palicis dzīvs, sīksts un smaidīgs. Vien sev zināmu iemeslu dēļ Knuts Skujenieks ir paškritiski apklusis ("Šajā vecumā dzejošana jāliek malā"), bet viņa mantojums sazarojas un atbalsojas jaunās dvēselēs.
Alvis Hermanis palīdz klausīties operu
Režisors Alvis Hermanis 2016. gadā iepriecināja konservatīvi noskaņoto operas publiku ar trim vērienīgiem, grezni dekoratīviem jauniestudējumiem, kuri žilbina ar vizuālo perfekciju. Februārī Milānas Teatro alla Scala notika Džuzepes Verdi operas Divi Foskāri pirmizrāde ar Plasido Domingo galvenajā lomā, augustā Zalcburgas festivālā skanēja Riharda Štrausa Danajas mīla, savukārt pirms divām nedēļām Alvja Hermaņa iestudētā Džakomo Pučīni Madama Butterfly svinīgi atklāja Teatro alla Scala jauno sezonu. Neviena no šīm izrādēm nav kļuvusi par izrāvienu muzikālā teātra attīstībā, taču Hermanis Eiropas teātra hierarhijā ir sasniedzis tādu statusu, ka viņa rīcībā ir spožākie dziedātāji un iestudējumi top ar labākajiem diriģentiem – muzikālā bauda ir garantēta.
Ēriks Ešenvalds. Inese Zandere. Iemūrētie
Jaunas latviešu komponista oriģināloperas parādīšanās uz skatuves jau pats par sevi ir nozīmīgs, neikdienišķs notikums mūsu kultūras ainavā. Komponistam Ērikam Ešenvaldam un libreta autorei Inesei Zanderei izdevusies spilgta mītiskā melodrāma. Tapis dziļi saturīgs, emocionāli uzrunājošs un daudznozīmīgs darbs, kurā caur senu leģendu universālo atslēgu izdevies skaudri atklāt gan Latvijas mūsdienu sabiedrības un politikas realitāti, gan upura neizbēgamību ikvienā radošā (radīšanas) darbā. Diriģents Māris Sirmais, režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Andris Freibergs un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka radījuši satriecoši spēcīgu iestudējumu, kura varoņus atveido Mihails Čuļpajevs/Raimonds Bramanis, Elīna Šimkus/Inga Šļubovska-Kancēviča, Jānis Apeinis/Rihards Millers, Laura Grecka/Ieva Parša un citi Latvijas Nacionālās operas mākslinieki.
Lūgšana par mūsu trako pasauli
Pasaulē pazīstamākā latviešu komponista Pētera Vaska mūzika skaņraža 70 gadu jubilejā skanēja visu gadu, pildot komponista nemainīgo uzdevumu – uzturēt gaismas stariņu, uzrunāt cilvēka dvēseli, mierināt, stiprināt un sludināt mīlestību. Mūzika, ko komponists raksta šodien, ir lūgšana par mūsu trako pasauli. Tā šogad izskanēja visā Latvijā no Rīgas līdz komponista dzimtajai Aizputei gan simfoniskā un koru skanējuma vērienā, gan saviļņojošās kamermūzikas programmās.
Gadsimta tikšanās
Maestro Marisa Jansona sapnis muzicēt uz vienas skatuves ar Raimondu Paulu īstenojies ar uzviju – maestro 80. jubilejā un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 90. sezonas atklāšanas koncerta klausītājiem 16. septembrī tika piedāvāts gan kopīgs Paula autorkoncerta daļu un Džordža Gēršvina Rapsodijas blūza stilā atskaņojums, gan neaizmirstams mākslinieka dzīves portretējums Hektora Berlioza Fantastiskajā simfonijā. Jau pēc divām dienām (!) bijām liecinieki vēl vienai pārsteidzošai Latvijas mūzikas zvaigžņu sadarbībai – Raimonda Paula un pasaulslavenā mecosoprāna Elīnas Garančas kopīgajai vokālās lirikas programmai Baltās paslēpes Latvijas Nacionālajā teātrī un kompaktdiskā.
Klasiķis bez pušķota krēsla
Jāņa Streiča 80 gadu jubileja ir ideāls paraugs, kā godināt klasiķi bez pušķota krēsla un saldu pateicības vārdu jūras – dzīvā, spraigā radošajā procesā. Svarīgāko notikumu vidū – jauniešu plaši apmeklētas režisora meistarklases, restaurētas filmas Svešās kaislības un Mans draugs – nenopietns cilvēks, izstādes, zinātniskā konference, Lielā Kristapa balva par mūža ieguldījumu. Gada nogalē izdots arī kinokritiķes Dairas Āboliņas Jāņa Streiča daiļrades un rokraksta pētījums Jāņa Streiča maģiskais reālisms. 22 filmas.