Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Maza plastmasa, liela problēma

Plastmasa pārņem pasauli ne tikai ar daudz piesaukto maisiņu un PET pudeļu starpniecību, nu jau tā ir arī apģērbā, krāsās, dušas želejā un pat dzeramajā ūdenī. Kā esam līdz tam nodzīvojušies, un ko darīt, lai no plastmasas glābtu planētu un glābtos paši?

Par dažādu vides problēmu cēloņiem var strīdēties – var runāt, ka bezskābekļa zonām Baltijas jūrā ir arī dabīgi cēloņi. Pārkāpjot gaumes robežas, var arī aizstāvēt cilvēci un turpināt ticēt, ka klimata pārmaiņas ir viena vienīga dabīga padarīšana, kurai ne silts, ne auksts no cilvēku klātbūtnes. Plastmasas piesārņojums kā problēma ir labvēlīgākā situācijā – neviens nopietni nediskutē par cilvēka nevainību. Ir skaidrs, ka plastmasu rada tikai Homo sapiens un dabā tā pati nerodas nedz vulkāna izvirdumos, nedz nokrišņu veidā, nedz fotosintēzes laikā. Pat plastmasas nagi neaug paši no sevis! Līdz ar to arī atbildība par radītajām likstām simt procentu apmērā jāuzņemas radības kronim – cilvēkam.

Vēl pirms trīsdesmit gadiem plastmasas piesārņojums neskaitījās nopietna problēma, tas varēja tikt uzskatīts par vizuālu defektu (kaut gan par gaumi nestrīdas). Un Zviedrijā, kas tagad ir piemērs citām valstīm bezmaz vai visos vides aizsardzības virzienos, tolaik televīzijā rādīja īsas filmiņas, kurās mācīja, kā pareizi jūrā izmest atkritumus (atkritumu kastē esot jāsaliek akmeņi, lai tā nogrimtu jūras dibenā). Tomēr tieši pēdējo gadu laikā plastmasas atkritumu problēma tiek pētīta un par to tiek runāts aizvien vairāk un vairāk. Palēnām arī atklājas – nebūt nav tā, ka mēs jau visu par to zinām. Pēdējos gados zinātnieku, vides aktīvistu un sabiedrības omu bojā mikroplastmasa – mazi plastmasas gabaliņi, kas nepārsniedz 5 milimetrus. Izrādās, tādi sīkaļas, kas ar aci knapi saskatāmi vai nav saskatāmi vispār, izdara pat lielāku postu nekā lielās plastmasas atkritumu salas, kas dreifē okeānos. Mazie var! Turklāt mikroplastmasa netiek ieskaitīta tajos monitoringos, kuri uzrāda, ka puse visu atkritumu jūrā ir plastmasa. Kāpēc netiek ieskaitīta? Jo skaitītājs to ar aci nevar ieraudzīt un ar roku nevar savākt.

Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Top komentāri

merde
m
Probleema ir nevis plastmasä, bet gan galväs.
melnais humors
m
Cilvēks saprātīgi rīkojas tikai tad, kad vairs nav palikusi neviena un nekāda cita iespēja. Un tāpēc šai problēmai ir tikai viens risinājums — ir jāiznīcina visi Homo Sapiens sugas pārstāvji - visi līdz pēdējam. :-P
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata