Nākamajos gadu desmitos definīcijas vairākas reizes mainītas, taču tas nenozīmē, ka būtu mainījies metra garums, raksta The Guardian. Tas joprojām ir aptuveni 1/10 000 000 daļa no attāluma starp Ziemeļpolu un ekvatoru pa meridiānu, kas iet caur Parīzi. Tieši Francija jau XVIII gadsimta nogalē uzņēmās unificēt visdažādākās mērvienību sistēmas, rosinot pāriet uz Starptautisko mērvienību sistēmu (SI sistēmu), kas sarunu valodā nereti tiek saukta arī par metrisko sistēmu, kaut gan īsti precīzi tas nav, skaidro CNN.
Tādēļ arī Ģenerālā svaru un mēru konference pasaulē zināma ar tās francisko abreviatūru CGPM (Conférence générale des poids et mesures), bet tās darbību uzrauga 1875. gadā dibinātais Starptautiskais svaru un mēru birojs (Bureau international des poids et mesures jeb BIPM). Lai izdomātu universālās mērvienības garumu, zinātnieki galvas lauzīja ilgu laiku, taču XVIII un XIX gadsimtā bija iesakņojies uzskats, ka tai jābūt tādai konstantei, ko iespējams izmērīt arī dabā.
1889. gada 28. septembrī Parīzes CGPM konferences pēdējā dienā šāds risinājums arī tika apstiprināts, un to atbalstīja visu – vairāk nekā divdesmit – dalībvalstu pārstāvji. Starp tām bija arī ASV, kuru vēl mūsdienās bieži piemin kopā ar Libēriju un Mjanmu, kas vēl nav pārgājušas uz SI sistēmu, taču šis apgalvojums nav īsti korekts. Jau gadu desmitiem ilgi Savienotajās Valstīs oficiālos dokumentos tiek izmantoti tādi jēdzieni kā metrs, kilograms vai litrs, taču valdības, kas šajā ziņā allaž ir bijušas ļoti liberālas, iedzīvotājiem neko uzspiest nevēlas, un to vairākums joprojām attālumu mēra pēdās, jardos un jūdzēs, svaru – mārciņās, bet tilpumu – galonos.
FARAONA OLEKTS
Cilvēces vēsturē dažādās pasaules malās izmantoti desmitiem, pat simtiem tūkstošu dažādu attāluma mērvienību, vēsta ASV Nacionālais sabiedriskais radio (NPR).
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27. septembra - 3. oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!