Sieviešu žurnāli, interneta vietnes, sociālo tīklu influenceri – lai kurā virzienā vērstu skatienu, atziņas par sievietēm birst kā no pārpilnības raga. Šķiet, visiem viss ir zināms, un visi sola atbildēt uz fundamentāliem jautājumiem. Visi, izņemot zinātniekus.
Lai cik paradoksāli tas šķistu, puse cilvēces jeb tās daiļākā daļa zinātniski pētīta pavisam maz. Un lauvas tiesa no tieši sievietēm veltītajiem pētījumiem veikti tikai pēdējās trīs desmitgadēs. Ņemot vērā, ka gadsimtiem ilgi esam dzīvojuši "vīriešu pasaulē", nekā ļoti pārsteidzoša šajā situācijā gan nav. Pietiek atcerēties, ka kopš zinātnes pirmsākumiem ar to galvenokārt nodarbojušies vīrieši un viņu aprindās valdīja uzskats, ka tikai vīrieša ķermenis ir piemērots izpētei, jo tas ir "normāls". Savukārt sievietes ķermenis tika uzskatīts par "netipisku", kā rezultātā laboratorijās ilgu laiku pat netika izmantotas peļu mātītes, ja vien izpēte nebija saistīta ar pēcnācēju laišanu pasaulē.
VĒSTURES MANTOJUMS
No vienas puses, senos zinātniekus var saprast. Viņi ātri apjauta, ka fizioloģiskās pārmaiņas, kas saistītas ar menstruālo ciklu, rada daudz sarežģījumu. Organisms dažādos mēneša periodos var atšķirīgi reaģēt uz ārēju stimulu, piemēram, zāļu lietošanu vai noteikta veida vingrinājumu veikšanu. Sievietes aptuveni 50 gadu vecumā arī piedzīvo menopauzi, kas ir vēl viena ķermeņa darbību un pielāgošanās spēju būtiski ietekmējoša fizioloģiska pārmaiņa. Pagājušajā gadsimtā šim variāciju kokteilim pievienojās arī kontracepcijas līdzekļi, kas palielina atšķirību zāļu iedarbībā. Līdz ar to veidojas patiesi sarežģīta aina: pat ja pētījumi tiek veikti pareizi, to rezultātus nevar attiecināt uz pilnīgi visām sievietēm.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 23. maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!