Ceļojums uz Imolu man sākas Milānas lidostā, kur ātri esmu spiests ielauzties Itālijas vilcienu sistēmas tīklu specifikā. Iepriekš svētceļojumam uz Ferrari komandas muzeju Maranello un Enco Ferrāri muzeju Modēnā kā pārvietošanās līdzekli izmantoju īrētu itāļu ražojuma auto, taču, lai izvairītos no nebeidzamām satiksmes un auto novietošanas problēmām, šoreiz nolemju izmantot vilcienu sistēmu. Nenožēloju. Pilnīgi noteikti ir nepieciešams brīdis, lai izprastu īpatnības, saplānotu maršrutu un laiku, taču tālāk jau viss rit kā pa sliedēm. Ātrvilciens Milāna–Boloņa traucas ar ātrumu 250 km/h, kas tikai par kādiem 100 km/h atpaliek no Formulas 1 mašīnu maksimālā ātruma.
Naktsmītnei Boloņā, kas ir aptuveni 40 km jeb 20 minūšu ar vilcienu no Imolas trases, izmantoju Airbnb pakalpojumus, kas šādos ceļojumos sniedz neatsveramu pieredzi: komunikācija ar saimniekiem dod visu nepieciešamo informāciju par konkrēto vietu ļoti koncentrētā veidā.
Kā akreditētam žurnālistam man sacīkšu nedēļas nogale sākas agrā ceturtdienas rītā ar akreditācijas centra apmeklējumu caurlaides iegūšanai. Tālāk pacilātā garastāvoklī dodos caur Imolas pilsētas centru, kur vecpilsētā noskaņojums pamazām mainās, jo viss nedaudz atgādina Airtona Sennas altāri: sienu zīmējumi, plakāti, vecās fotogrāfijas, bērnu veidotas kompozīcijas un grafiti ar leģendāro pilotu, pieminot viņa krietni pāragro aiziešanu.
KUR TOBRĪD BIJI TU?
Sennas traģēdijai 1994. gadā Imolā ir grūti atrast analogu ne tikai Formulas 1 vēsturē, bet visā pasaules sportā, jo televīzijas tiešraidē miljoniem skatītāju bija liecinieki neapšaubāmi spilgtākā, populārākā un varenākā tā brīža pilota nāvei.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 31. maija - 6. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!