Daudziem gribas kaut ko mainīt. Daļai tāpēc, ka gribas dzīvot un grūti saglabāt normālu vidi, nemainot paradumus. Daļu neliek mierā sirdsapziņas pārmetumi. Daļa grib labi izskatīties. Un tā ir ne tikai "parastiem cilvēkiem", tā ir arī dažādiem uzņēmējiem.
Ja arī šķiet, ka vides problēmas ir izdomātas vai arī ka paša rīcība neko būtisku nevar mainīt, ir vairāki iemesli, kāpēc tik un tā meklēt videi draudzīgākas darba metodes. Pirmkārt, tas var nozīmēt resursu (arī naudas) ietaupījumu. Bieži vien pirmās zaļās lietas, kam ķeras klāt uzņēmums, ir saistītas ar resursu izmantošanas efektivitāti. Taupa papīru, rada mazāk atkritumu, pārstāj partneriem dāvināt nevajadzīgas korporatīvās dāvanas, atsakās no ūdens pudelēs, jo atklāj, ka dzerams ūdens tek no krāna, un tamlīdzīgi. Otrkārt, tā ir iespēja pie sevis uzaicināt jaunus klientus – tos, kuriem rūp vide. Un tādu ļaužu kļūst vairāk.
Smagā gaļa, vieglie augi
Arī ēdināšanas nozare nav unikāla – restorānos un kafejnīcās pēdējos gados novērojama interese par to, kā strādāt videi draudzīgāk. No visām cilvēku saražotajām siltumnīcas efekta gāzēm (SEG) aptuveni ceturtā daļa rodas, lai pabarotu cilvēkus vai arī dzīvniekus, kuru gaļu apēd cilvēks. Tāpēc nav brīnums, ka tieši ēdienkartes koriģēšana ir visiedarbīgākais veids, kā restorānam mazināt savu ietekmi uz vidi. Vienkāršākais veids ir gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktus piedāvāt mazāk un tā vietā galdā celt maltītes, kuru pamatā ir augi. Šajā virzienā apņēmīgi iet arī sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Veģetāriešu un vegānu ēstuvju kļūst aizvien vairāk, tajā pašā laikā arī parastajos restorānos bezgaļas iespējas paplašinās. Raksta autors bija patīkami pārsteigts, piemēram, ka kādā Valmieras ēstuvē ēdienkartē bija aptuveni pieci dažādi vegāniskie ēdieni: sojšliki, zirņu burgeri, dārzeņu sautējumi. Augu valsts produktu uzvaras gājiens turpinās ārpus publiskajām ēdināšanas iestādēm – katri kinojas salāti un katrs risoto var iedvesmot cilvēku pagatavot ko jaunu arī mājās. Tā vides ieguvums tikai paplašinās. Un tas patīk ne tikai rūdītiem vegāniem vai kaut kādiem ekofašistiem, bet arī vienkārši cilvēkiem, kas grib izmēģināt kaut ko jaunu.
Ieskatu vietās, kur var paēst bez gaļas, var gūt, palūkojoties lapā Vegan.lv, taču tur publicētais saraksts ir tik plašs, ka izraisa piesardzību. Ieskatoties rūpīgāk, šajā "vegānu sarakstā" var manīt arī tādas iestādes, kas pusdienās piedāvā tikai gaļas ēdienus. Līdz ar to sanāk, ka neprofesionālim orientēties ir diezgan grūti. Tas, ko parasti daru es, kad gribas pamēģināt kādu jaunu vegānisku ēdienu, – piezvanu paziņam, kurš ir "sagājis pilnīgā vegānā" un no galvas zina gan visus bezgaļas restorānus, gan to reģistrācijas numurus.
Liels notikums
Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, 2019. gadā pasaulē gaļas ražošanas apjomi samazinājās. Par šo gadu datu vēl nav, jo tas nav beidzies, bet ir diezgan skaidrs, ka tā tas būs bijis arī šogad. Daļa cilvēku samazinājuši gaļas patēriņu bailēs no vīrusiem, kas gaļā varētu dzīvot, bet daļā gadījumu Covid-19 iztraucējis ražošanas procesu – slēgtu robežu dēļ trūkst viesstrādnieku fermās un kautuvēs, tur arīdzan notiek vīrusa uzliesmojumi, kuru dēļ šīs vietas jāslēdz. Problēmas rada arī piegādes ķēžu sagrīļošanās, piemēram, grūtāk dabūt ierasto dzīvnieku barību. Divi gadi pēc kārtas, kuros samazinās gaļas ražošanas apjoms, – tas ir meganotikums. Tā nav bijis kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad globālais pieprasījums pēc gaļas produktiem sāka palielināties. Divi gadi šķiet sīkums, bet šajā gadījumā tas ir tik liels notikums, ka diez vai to var uzskatīt par nejaušību. Tāpēc gribētos ticēt, ka tie restorāni, kas meklē un savā ēdienkartē ievieš nedzīvnieku ēdienus, ir uz pareizā ceļa.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 7.-13. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!