No sākotnēji pavisam vienkāršiem smaidiņiem, kas veidoti no kola un iekavu vienas puses, līdz mirgojošiem ģīmīšiem ar kustīgām acīm, lēkājošiem dzīvnieciņiem un uz brīdi pazūdošām nindzju galvām. Tā dēvētās emocijzīmes, kas nu jau atrodamas un pievienojamas teju katrā virtuālās saziņas rīkā, attīstījušās līdzi tehnoloģijām un no šad un tad izmantotas "piekabes" tekstam kļuvušas teju par patstāvīgu apzīmējumu, kurš saziņā nereti iztiek pat bez papildu piebildēm.
Vai tā ir atgriešanās pie primitīvās zīmju valodas, vai ir zudusi mūsu spēja izprast ironiju tekstā un tās var aizstāt kādreiz populārus izteicienus? Un galu galā – ar ko skaidrojama to lielā popularitāte?
Londonā dzīvojošais austrālietis Džeremijs Bērdžs sajūsminās par emocijzīmēm un par tām runā tik entuziastiski, it kā pats būtu tās radījis. Taču viņa lolojums ir drusku cits – emocijikonu katalogs Emojipedia.org, kurā viņš apkopojis ilgākā laika periodā dažādos saziņas rīkos pieejamās ikonas, ļaujot pamanīt to izmaiņas. Vēl Bērdžs līdzdarbojas to unificēšanā, līdz ar to savā ziņā saucams par emocijikonu ekspertu. Pašlaik oficiāli apstiprināto emocijzīmju skaits no 471 pirms sešiem gadiem pieaudzis līdz 2666, un to skaits noteikti vēl augs un augs.
Džeremijs, kurš ar šo projektu nosaukts par vienu no Top 100 inovatoriem Lielbritānijā, gan izvairās prognozēt, cik ilgi šis e-saziņas valodas formāts būs aktuāls. Taču tieši Emojipedia kļuva Džeremijam par iemeslu pērnā gada beigās viesoties Rīgā, lai piedalītos nākotnes biznesa konferencē LMT Smart Future 2017.
Fragments no intervijas:
Kuras ir tavas paša iecienītākās emocijzīmes un kāpēc?
Man tās regulāri mainās, bet viena no lieliskākajām un cilvēkus pārsteidzošajām ir otrādi apgāztais smaidiņš, ko dažiem gadās pārprast. Ekrānā lasāmo cilvēki bieži mēdz pārprast, bet tas ir normāli. Runājot klātienē, tu vari sevis teikto papildināt ar mīmiku vai tembru, liekot saprast, vai teikto domāji nopietni vai kā joku, ironiju.
Kad tu sāki Emojipedia projektu un kāpēc nolēmi ar to vispār nodarboties?
Tas bija 2013. gadā. Nolēmu šo ideju īstenot, tā likās loģiska un interesanta, kaut vai kā uzskates materiāls par emocijzīmju nozīmi, jo ne katra no šīm ikoniņām visiem uzreiz ir saprotama. Toreiz man gan likās, ka esmu pareizo šāda kataloga izveides brīdi mazliet nogulējis, jo emocijzīmes jau pietiekami ilgi bijušas apritē, arī es pats tās izmantoju savā sarakstē. Tomēr nospriedu, ka cilvēkiem varētu būt interesanti redzēt visas šīs zīmes apkopotas vienuviet, turklāt ar skaidrojumiem un ieskatu pagātnē, kā iOS, Android, Microsoft, arī Twitter, Facebook, WhatsApp, Skype un citu atsevišķu lietotņu veidotāji tās ir pārzīmējuši. Toreiz man likās, ka tas būs īslaicīgs projekts, taču emocijzīmes nepārtraukti attīstās, top jaunas, un tā Emojipedia kļuvusi par manu pilna laika nodarbošanos – nu jau ar to nodarbojos četrus gadus.
Un šī lieta cilvēkus interesē! Mūsu katalogs ik mēnesi tiek apskatīts ap 22 miljoniem reižu! Lai izturētu šo slodzi, sistēmu, protams, pieskata tehniskais personāls, bet mans uzdevums ir aktualizēt katalogu un aprakstus. Pirms trim gadiem, kad lapa kļuva populāra, tā regulāri uzkārās, jo viens pats ar to nevarēju tikt galā.
Lasīju, ka, emocijzīmēm attīstoties, dažādās ierīcēs un lietotnēs tās kļūst aizvien līdzīgākas.
Atšķirības aizvien saglabājas pietiekami lielas. Savu emocijzīmju rokrakstu demonstrē atsevišķi viedierīču ražotāji, piemēram, Samsung. Es šīs atšķirības salīdzinātu ar burtu fontiem rakstības programmās – tu pazīsti visus burtus, bet tie aizvien ir pietiekami atšķirīgi. Tomēr, jā, piemēram, Google daudzas nesen pārstrādātās emocijzīmes ir vizuāli krietni vairāk pietuvinātas iPhone piedāvātajām, piemēram, grimases sejā utt. Izmaiņas emocijzīmju izskatā nediktē kāds vienots pārraugs – tas ir katras kompānijas iekšējs lēmums. Atjaunināto zīmju apstiprināšana aizņem 12 līdz 18 mēnešu. Taču, laikam ejot, atšķirības izlīdzinās. Priecīgās emocijas, piemēram, smaids, attēlotas vienlīdz līksmi, bet citas, piemēram, apskāviena emocijzīmi, ne visi spēj īsti uztvert. Tāpēc visos lielajos tehnoloģiju milžos ir nodaļas, kas regulāri atjauno emocijzīmes, neveiksmīgākās padarot labāk saprotamas.
Emojipedia sniedz iespēju paskatīties katras zīmītes vēsturi un atšķirības līdz ar operētājsistēmas izmaiņām vairāku gadu garumā. Es gribu apkopot tās kopš pašiem pirmsākumiem – pirmās emocijzīmes ieviesa Japānā 1999. gadā, un to mantojums redzams arī šodien, piemēram, daudzu un dažādu japāņu ēdienu ikonas.