Pateicības diena ir viena no senākajām un tradīcijām bagātākajām ASV nacionālajām svētku dienām, taču daudzas no šīm tradīcijām balstās uz mītiem un leģendām, par kuru patiesumu mūsdienu vēsturniekiem nav īstas pārliecības, raksta All About History. Turklāt gadiem un gadu simtiem ritot, šiem svētkiem tika piešķirta aizvien jauna nozīme. 1621. gadā pirmie britu kolonisti (piligrimi), kuri bija apmetušies Masačūsetsas līča piekrastē, pateicās Tam Kungam, kas ļāvis viņiem izdzīvot pirmajā bargajā ziemā un aplaimojis ar bagātīgu ražu. 1789. gadā pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons mudināja Pateicības dienā atzīmēt uzvaru Neatkarības karā, bet 1863. gadā, kad ASV pilsoņu karā svaru kausi jau bija nosvērušies par labu ziemeļniekiem jeb federācijas piekritējiem, Linkolns Pateicības dienas svinības izsludināja, lai uzsvērtu štatu vienotību. Prezidents noteica, ka svētki svinami novembra pēdējā ceturtdienā, kas togad bija 26. novembris.
Pateicoties Holivudas filmām, daudzi zina, ka Pateicības dienā amerikāņu ģimenes iespēju robežās pulcējas kopā, mielojas ar ceptu tītaru, ķirbju pīrāgu un vēl dažādiem gardumiem, kā arī agri dodas pie miera – nākamajā dienā lielveikalos sākas Ziemassvētku izpārdošana (par Melno piektdienu iedēvētā akcija atšķirībā no Pateicības dienas sākusi iedzīvoties arī Latvijā) un izdevīgāk rindā būt pirmajiem.
Kā tad īsti radušās šīs tradīcijas, un uz ko tās balstītas?
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 24. - 30. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!