ZILOŅA DZIESMA
Liepājas teātris
★★★★
Ja režisors konsekventi risina kādu sev tuvu tēmu vairākās izrādēs pēc kārtas, tam var būt divējādas sekas: no vienas puses, viņš iedziļinās tēmā un spēj to atklāt arvien jaunās detaļās un niansēs, no otras – neizbēgami uzglūn zināms atkārtošanās risks. Acīmredzot tāpēc Dmitrija Petrenko iestudējums Ziloņa dziesma Liepājas teātrī nav risināts gluži reālistiskā konkrētībā.
Jauns puisis, kura nespēja eksistēt pieaugušo pasaulē ir izraisījusi dramatiskas sekas un mūžs jāturpina slēgta tipa iestādē, Petrenko iestudējumos tik tiešām ir jau sastapts. Lai minam kaut vai maz rādīto, bet kopumā veiksmīgo ārpusteātru projektu Tēbu zeme (2019), kurā galvenās lomas atveidoja Kārlis Ērglis un Gints Andžāns. Kārlis Ērglis pie Petrenko nospēlējis arī citu pusaudzi ar garīga rakstura traucējumiem izrādē Yen (2022), kas joprojām ir teātra repertuārā. Lai cik piemērots lomai nebūtu konkrētais aktieris, nupat šķiet, ka viņa nospēlēto "grūto" pusaudžu limits strauji tuvojas sarkanajai līnijai. (Tagad, lūdzu, Zelta zirgu ar Ērgli Antiņa lomā!) Taču tas nenozīmē, ka aktieris netiktu galā ar Maikla lomu. Gluži otrādi.
Nikolā Bijona drāma Ziloņa dziesma latviešu teātrī nav jaunpienācēja, to Dailes teātrī 2015. gadā iestudēja Andrejs Žagars, bet izrāde toreiz palika tikai pusgadu agrāk turpat Dailes teātra Mazajā zālē parādītā Equus ēnā, jo abu centrā bija līdzīgs varonis. Liepājas izrādē izmantots tas pats Vijas Vītolas tulkojums. Līdzīgi kā citas izrādes par psihiskām un psiholoģiskām problēmām izrādi konsultējusi psihoterapeite Gunta Andžāne.
Ziloņa dziesmu var uztvert kā detektīvu – ir pazudis ārsts, bet ir viņa pēdējais apmeklētais pacients. Klīnikas vadītājs Ziemassvētku naktī (!) šķetina notikušo un kļūst par jaunā puiša manipulāciju upuri, no kā viņu nemitīgi brīdina medmāsa mis Pētersone, kura pati gan arī nonākusi puiša pievilcības varā. Režisors sadarbībā ar scenogrāfu, kostīmu un video mākslinieku –8 šo stāstu mērķtiecīgi padara noslēpumainu. Kāpēc puiša pidžamas rombveida raksts atgādina arlekīna kostīmu? Kāpēc iestādes direktors tik ļoti turas pie kafijas tasītes? Kas īsti ir galvā medmāsai? Kāpēc sniedziņš videolodziņā pēkšņi sāk snigt augšup, radot sajūtu, ka ārsta kabinets atrodas zem ūdens un tie ir mazi gaisa burbulīši? Zīmīgi galvas pagriezieni, telpas transformācija ar aizslietņiem, savādi gaismu laukumi Nika Ciprusa versijā, Aleksandra Žedeļova (Faersthein) mūzikas radītā noskaņa – tas viss rada mistisku atmosfēru. Arī dramaturga piedāvātie raksturi ir neviennozīmīgi, piemēram, direktoram ir problēmas atcerēties cilvēku vārdus un uzvārdus.
Edgars Ozoliņš un Karīna Tatarinova spēlē nedaudz ārpus reālpsiholoģijas. Varbūt šie tēli atrodas galvenā varoņa iztēlē? Kārlis Ērglis rafinētības ziņā neatpaliek no sava varoņa, visu laiku liekot skatītājam minēt, kur ir patiesība, bet kur – meli. Savukārt veids, kādā režisors nolēmis "atdzīvināt" Maikla māti, estētiski ir visai diskutabls, jo ilustratīvs.
Nezinu, vai šī gluži ir Skolas somas izrāde (teātra noteiktais vecuma cenzs ir 15+), taču to noteikti var ieteikt arī gados jauniem skatītājiem. Prāta kustināšanai ļoti labi noder.
Teātru izlase
MĀCEKLIS/MOCEKLIS ★★★★
LKA STUDENTU KURSA DARBS ZIRGU PASTĀ
REŽISORS ELMĀRS SEŅKOVS
Divās versijās, tāpēc ar atšķirīgiem nosaukumiem tapusi izrāde pēc Mariusa fon Maienburga lugas motīviem, un tajā jaunietis stājas pretī pasaulei, kā argumentu izraudzīdamies Bībeli visortodoksālākajā tās izpratnē. Studentu izrādēm raksturīgais maksimālisms būs jūtams arī te. Matīsa Kučinska, Aleksandra Briča un vēl dažu topošo aktieru vārdus vērts ielāgot nākotnei.
NEMAZ NESMEJIES! ★★★
NACIONĀLAIS TEĀTRIS
REŽISORS PAULS TIMROTS, REŽIJAS LĪDZAUTORS MĀRTIŅŠ EGLIENS
Atšķirībā no slavenās žurkas Kornēlijas un Circeņa piedzīvojumiem jaunajā koncertuzvedumā sabiedrībā atpazīstamu personību bariņš nonāk slēgtā pagrabā. Tipāžu spilgtums ir ļoti atšķirīgs un pats uzvedums neviendabīgs, taču salikt 72 stundu somu Maijas Doveikas spoži atveidotā Ilze Auzere jums iemācīs nevainojami.
RAIMONDS PAULS RĪGAS KRIEVU TEĀTRĪ ★★★★
MIHAILA ČEHOVA RĪGAS KRIEVU TEĀTRIS
REŽISORS SERGEJS GOLOMAZOVS
Pēdējo reizi iespēja redzēt un dzirdēt koncertuzvedumu, kurā Čehova teātris atskatās uz pēdējo gadu populārākajām muzikālajām izrādēm ar Raimonda Paula mūziku – Keriju, Spoku no Kentervilas, Odesu, burvīgo pilsētu… un citām. Kaut arī Maestro pats izrādē vairs nepiedalās, viņa dziesmas tajā skan dzīvi un enerģiski.