XX gadsimta sākums ASV iezīmējās ar strauju motorizēto transportlīdzekļu skaita pieaugumu, raksta Vox.com. Valsts ceļi tam nebija piemēroti, un jo sevišķi tas attiecās uz lielo pilsētu ielām, kuras gājējiem, riteņbraucējiem, pajūgiem un tramvajiem tagad vajadzēja dalīt ar krietni ātrākiem spēkratiem, kuru īpašnieki turklāt uzskatīja, ka ir pārāki par citiem satiksmes dalībniekiem.
Vēsturnieks un publicists Kristofers Finčs savā 1992. gadā izdotajā grāmatā Highways to Heaven: The Auto Biography of America/Lielceļi uz debesīm. Amerikas automobiļu vēsture raksta, ka 1903. gadā Ņujorkas uzņēmējs Viljamss Felpss Īno izstrādājis pirmos ceļu satiksmes noteikumus tieši autovadītājiem, un daļu no tiem par pamatu kārtības ieviešanai izmantojusi lielpilsētas policija. Piemēram, ierīkotas gājēju pārejas, atsevišķās ielās noteikta tikai vienvirziena satiksme. 1907. gadā Sanfrancisko pirmo reizi ierīkota drošības saliņa krustojumā, kur satiksmi sākuši regulēt policisti. Pēc četriem gadiem Mičiganas štatā ieviesta dažādos virzienos braucošās transporta plūsmas nodalošā nepārtrauktā baltā līnija.
Taču vienu no būtiskākajiem pavērsieniem satiksmes drošības ziņā nodrošināja 1914. gada 5. augustā Klīvlendā (Ohaio štatā) uzstādītais pirmais elektriskais luksofors. Vietējā automobilistu kluba žurnāls The Motorist uz tā uzstādīšanu reaģēja ar paziņojumu, ka "šī sistēma, šķiet, palīdzēs revolucionāri mainīt to, kā tiek organizēta satiksme transporta pārpilnās pilsētu ielās, un municipālajām transporta komitejām visā valstī nopietni jādomā par tās universālu ieviešanu". History.com norāda, ka ASV pilsētās ar šādu lēmumu ieviešanu patiešām nekavējās un jau pagājušā gadsimta divdesmito gadu nogalē apdzīvotās vietas, kur nebija kaut viena luksofora, tika uzskatītas par bezcerīgi atpalikušām un provinciālām.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 2. - 8. augusta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!