Sekss un nesekss Padomju Savienībā

To, ka Padomju Sociālistisko Republiku Savienība vispār ir bijusi, pat vislielākajam sklerotiķim ik gadu atgādina 9. maija batālijas, lai gan patiesībā tie ir iecerēti tieši kā aizmiršanas svētki, jo pats jēdziens "Lielais Tēvijas karš" ir izdomāts un sakralizēts, lai aizmirstu, kuri divi totalitāri režīmi 1939. gadā ar Molotova–Ribentropa paktu un uzbrukumu Polijai sāka Otro pasaules karu un gandrīz divus gadus bija sabiedrotie, kamēr ar visas brīvās pasaules nesavtīgu palīdzību gulags tomēr svinēja uzvaru pār būhenvaldi un pateicībā par šo nesavtīgo palīdzību ik pa laikam sola pārvērst Rietumus radioaktīvajos putekļos. Bet to, vai Padomju Savienībā bija sekss, droši apgalvot kļūst arvien grūtāk. Un ne tikai tāpēc, ka sāc jau aizmirst, kas tas sekss bija par zvēru un kuros krūmos slēpās, bet arī tāpēc, ka, ja jau cilvēki tik labi ķeras uz feikajām ziņām šodien, kad it kā pastāv lielas iespējas pārbaudīt informāciju, tad ir pilnīgi skaidrs, ka "faktus" no pagātnes viņi ņems pretī vēl nekritiskāk. Cilvēka vēlme darīt otram tā, kā viņam labāk patīk, ir neiznīdējama, tāpēc, ja redzi, ka no tevis gaida aizraujošus stāstus par to, kāds bija sekss pirms tavas dzimšanas, pārlieku nebēdājot, cik šajos stāstos patiesības, tu taču neatpaliksi no Šeherezādes izdomas ziņā. Droši vien tā arī ir radušies tik sulīgi stāsti par seksa upēm lubrikantu krastos tūlīt pēc boļševiku nākšanas pie varas Krievijā, ka tu ne pa jokam sāc nožēlot, ka esi par vēlu piedzimis, lai gan līdz šim tev šis laiks bija asociējies tikai ar nebeidzamām asins upēm un Šarikova līmeņa sociālā taisnīguma izpratni. Laikam Alvis Hermanis, iestudējot Suņa sirdi Šveicē, pārāk maz turienes aktieriem bija stāstījis par seksa praksi Ļeņina Krievijā, tad varbūt pat viņi nebūtu uzlūkojuši Šarikovu kā pozitīvo varoni.

Bez kara un hipijiem

Šajās dienās Latvijā sāk rādīt kinorežisores Ināras Kolmanes filmu Dubultā dzīve. Sekss un PSRS, kas tapusi, sadarbojoties Filmu studijai Deviņi, Francijas studijai Les films du balibari un Ukrainas studijai Umental dRive studio. Caur ironijas un arī traģikas pilniem stāstiem filma pretnostata padomju cilvēku reālo dzīvi un to "pareizo" dzīvi, kuru Padomju Savienības komunistiskā partija centās uzspiest darbaļaužu masām, pārliecinot tās, ka nodarboties ar seksu ir neķītri un pat domāt par to ir kauns. Kolmane filmā izpēta, kad un kā Padomju Savienībā sekss faktiski kļuva par tabu tēmu, situācijai rezultējoties slavenajā izteikumā "Padomju Savienībā seksa nav!", kas tika pateikts 1986. gadā Vladimira Poznera un Fila Donahjū vadītajā teletiltā Ļeņingrada –Bostona. (Dzirdētas vairākas versijas par šā izteiciena kontekstu. Viena vēsta, ka teletilta dalībniece, viesnīcas Ļeņingrad administratore Ludmila Ivanova, šādi atbildējusi uz amerikānietes jautājumu, vai PSRS arī, tāpat kā Amerikā, reklāmā viss grozās ap seksu, teikdama: "Seksa pie mums nav, mēs esam kategoriski pret to." Cita teletilta padomju puses dalībniece precizējusi: "Sekss mums ir, mums nav reklāmas!" Otra versija: kāda amerikāniete mudinājusi padomju sievietes nenodarboties ar seksu ar saviem vīriem, kamēr viņi karo Afganistānā, un padomju sieviete atbildējusi, ka PSRS seksa nav, ir mīlestība.)