Novērtēt labo
Mūsdienās vidusmēra ģimenes cilvēkam stresa un depresīvu izjūtu pārvarēšana reizēm nenāk viegli. Tāpēc savā ģimenes rutīnā ir vērts ieviest, piemēram, tādu pavisam vienkāršu lietu – katru reizi pēc vakariņām (kuras būtu labi ik dienas ieturēt visiem kopā) ikviens pie galda sēdošais pasaka, piemēram, trīs pateicības par tajā dienā notikušajām labajām lietām. Tam nav reliģiska rakstura un nav arī nekādas dziļākas apakšdomas. To vajadzētu darīt tikai un vienīgi tādēļ, lai dienas beigās novērtētu visu labo, kas ar mums "sliktajā" pasaulē ir noticis. Tas ir pavisam vienkāršs, turklāt – kas mūsdienās nebūt nav mazsvarīgi – bezmaksas veids, kā uzlabot savu ikdienu. Ar un par sīkumiem.
Taču, pirms iedziļinos, cik nozīmīga ir pateicība, cik svarīgi ir novērtēt mirkli un vērtīgo "šeit un tagad" apziņu, ir būtiski pieminēt kādu lietu depresijas un stresa sakarā. Lai arī stresu un depresīvas sajūtas mēs no brīvas gribas neizvēlētos, tās tomēr ir vajadzīgas. Nav runas par ilgstošu depresiju, kas jau uzskatāma pat par slimību, vai par hronisku stresu, ko vaino arī kā daudzu slimību iemeslu. Runa ir par to, ka mūsdienu Rietumu pasaulē katra melanholiskā noskaņa vai nelielais uztraukums uzreiz tiek uzlūkots kā drauds. Farmācija tam piedāvā tūlītējus risinājumus nervu zāļu formā, kam problēmu it kā vajadzētu atrisināt.
Latvijas Psihoterapeitu asociācijas prezidents Elmārs Tērauds norāda, ka, īpaši jaunu cilvēku vidū, nereti ir tieksme meklēt ātrus risinājumus, izmantojot ķīmiskus preparātus. Taču slikta garastāvokļa apzīmēšana ar depresiju patiesībā nodara kaitējumu vispārējai sabiedrības uztverei par depresiju kā nopietnu slimību. Patiesībā nebūtiskas garastāvokļa svārstības, tostarp neliela nomāktības sajūta, ir vajadzīgas to rūdīšanas efekta dēļ. Proti, cilvēks labi zeļ un plaukst, īpaši ilgtermiņā, ja viņa sajūtu pasaule spēj piedzīvot daudzveidību.
Cilvēkam ir jāizjūt gan bēdas, gan prieki, gan aizkustinājums, gan garlaicība. Tieši šādi apstākļi – pilns emociju spektrs – spēj sagādāt vislielāko apmierinātību ar dzīvi.
Līdzināšanās uz augšu
Mūsu laimes un dzīves apmierinājuma sajūtas rodas, pateicoties ķīmisku reakciju virknei. Labsajūtas un laimes hormonu izdalīšanās ir tas, kas mums sniedz šīs patīkamās sajūtas. Tā kā šo hormonu izdalīšanās ir reakcija uz kādu stimulu, cilvēks nemitīgi tiecas tos atrast. Tieši tāpēc, kā noskaidrots pētījumos, cilvēks mūsdienās arī savā telefonā ieskatās vidēji vismaz 100 reižu dienā, katru reizi meklējot stimulus, kas ļautu izbaudīt, piemēram, laimes hormona dopamīna radītās sajūtas.
Interesants pētījums veikts ar cilvēkiem, kuri laimējuši loterijā. Noskaidrots, ka šie cilvēki, lai gan sākotnēji bijuši priecīgi, mazliet vairāk nekā pēc gada nebija īpaši laimīgāki par tiem, kuri loterijā vispār nebija piedalījušies. Šo efektu, ka viss atgriežas sākotnējā līmenī, sauc par hēdonisko adaptāciju. Piemēram, tu sēdi jūras krastā, baudi skaistu vasaras saulrietu. Priecājies. Taču tad tev ienāk prātā, ka ar vīna glāzi šis skats būtu vēl jaukāks. Nākamajā dienā jau sēdi ar vīnu. Tikai tad saproti, ka pilnai laimei vēl trūkst nelielas uzkodas ar sieru un olīvām. Pēc vēl kāda laiciņa sāc domāt, ka varbūt vajadzētu šo skatu baudīt nevis tepat, Jūrmalas Bulduros, bet gan Taizemē vai Havaju salās. Tā izpaužas mūsu mūžīgā dzīšanās pēc kaut kā vairāk.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!