Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta
Skolu tīkla optimizācija tuvākajā nākotnē ir neizbēgama, un daļa pedagogu zaudēs darbu, atzīst LIZDA

Tukšais pedagogu drošības spilvens

Sociālā atbalsta programmai jeb sociālajam spilvenam pedagogiem, kuri reformas rezultātā zaudējuši darbu, vajadzēja sākt darboties jau no šā gada. Tas bija viens no argumentiem, kuru dēļ pedagogu arodbiedrība piekritusi jaunajam, bet nepilnīgajam atalgojuma modelim. Tāpat gaisā karājas likumprojekts, kas paredz izdienas pensijas trim pedagogu grupām. Izglītības jomā patlaban uzmanība pievērsta citām lietām, taču viss liecina, ka tuvākajā laikā gan atbalsta programma, gan likumprojekts atkal parādīsies darba kārtībā. Turklāt šie jautājumi izgaismo jauno pedagogu trūkumu un problēmas ar paaudžu nomaiņu skolotāju rindās.

Man paveicās, – noteic optimistiskā skolotāja Anna Ivaščenko no Saldus. Viņa skolā, mācot matemātiku un fiziku, nostrādājusi 42 gadus, bet pagājušajā vasarā abu Saldus vidusskolu apvienošanas rezultātā zaudēja darbu. Ja nebūtu veselības problēmu, inerces dēļ, visticamāk, būtu aizgājusi uz Saldus vidusskolu. Izglītības ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) solīto sociālo atbalstu pirmspensijas vecuma pedagogiem, kas reformu dēļ zaudē darbu, viņa nav gaidījusi.

Es piezvanīju uz LIZDA [Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību] un lūdzu pateikt, kuros Ministru kabineta noteikumos vai kaut kur citur var šo ministra solījumu atrast. Viņi sāka smieties.

"Skaidrs, tad jāzvana pašam ministram. Es sapratu, ka tā ir tukša runa," neticību ministra solījumiem apliecina Ivaščenko. Pēc darba zaudēšanas skolotāja pieteikusies bezdarbnieka pabalstam. "Visi domāja, ka es sēžu mājās un raudu, bet tā nebija. Es nolēmu, ka visu bezdarbnieka pabalsta laiku dzīvošu pa māju, vingrošu, iešu svaigā gaisā, peldēšu un dzeršu savas selerijas un tējas, kas vajadzīgas veselības uzlabošanai," stāsta skolotāja, kuras brīvais laiks ir piepildīts ar dalību folkloras kopā, fiziskām aktivitātēm un interesi par ārstniecības augiem.

Pēc atelpas brīža veselība manāmi uzlabojusies, un veiksmīgas sagadīšanās dēļ viņai šā gada janvārī piedāvāts darbs Saldus pamatskolā, kurā viņa uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku aizstāj matemātikas skolotāju. Šo un nākamo mācību gadu Ivaščenko nostrādās, un tad jau pensija būs sagaidīta.


Tukšais spilvens

Skolu tīkla optimizācija tuvākajā nākotnē ir neizbēgama, un daļa pedagogu zaudēs darbu, atzīst Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Kāpēc? Latvijā šajā mācību gadā ir 163 skolas, kurās skolēnu skaits ir mazāks par septiņdesmit. Tāpēc ir būtiski savlaicīgi izstrādāt kompensējošu sociālo atbalstu pedagogiem, uzskata arodbiedrība. Tāda iecere bija arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kas sev šādu uzdevumu ierakstīja valdības rīcības plānā, un vasarā arodbiedrība, ministrs un premjers vienojās no 2017. gada janvāra ieviest sociālā atbalsta programmu. IZM plāns paredzēja atbalstīt reorganizējamo vai likvidēto skolu pedagogus vecumā no 60 līdz 63 gadiem, kuri nevar pretendēt ne uz vecuma pensiju, ne uz priekšlaicīgu pensionēšanos un atsevišķos gadījumos arī uz bezdarbnieku pabalstu ne. Šo pedagogu darba stāžam jābūt vismaz 10 gadiem. Atbalsts bija paredzēts 65% apmērā no pedagoga atalgojuma. Tomēr, izskatot 2017. gada budžetu, valdībai sociālā atbalsta spilvens šķita par smagu, un skolotāji palika bez solītā atbalsta.

Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijā SestDienai apgalvo, ka pedagogi, kuri izglītības iestāžu optimizācijas rezultātā zaudēs darbu, bez šī atbalsta nekādā gadījumā nepaliks. Ministrija pašlaik gatavo valdībai informatīvo ziņojumu par pedagogu sociālā atbalsta sistēmu, kuru nosūtījusi apspriešanai visām iesaistītajām pusēm, tostarp pedagogu arodbiedrībai un Latvijas Pašvaldību savienībai. Ministrijā atklāj, ka sociālā atbalsta programmu pirmspensijas vecuma pedagogiem plānots īstenot piecus gadus, katru gadu sniedzot atbalstu līdz simt pedagogiem. Kopumā gadā tam būtu nepieciešami 300 000 eiro. Sākotnēji izstrādātie kritēriji par to, kuri pedagogi varēs pretendēt uz sociālo atbalstu, esot vienkāršoti.

Vienlaikus IZM uzsver, ka topošā atbalsta programma jāskatās kontekstā ar valstī jau pastāvošajiem sociālā atbalsta veidiem. Tāpat skolotājiem par valsts budžeta līdzekļiem ir iespēja pārkvalificēties. Pēdējo triju gadu laikā šādu iespēju katru gadu izmantojuši vidēji 3000 pedagogu. Tomēr ir risks, ka pedagogi, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, nevarēs pietiekami ātri pielāgoties ar reorganizāciju saistītajām pārmaiņām, atrast jaunu darbavietu atbilstoši kvalifikācijai, kas dažreiz saistīts arī ar dzīvesvietas maiņu. Piemēram, Anna Ivaščenko par pārkvalificēšanos nav domājusi, taču bezcerība viņas stāstītajā nav saklausāma, jo sliktākajā gadījumā vienmēr varēs izmantot iegūto aukles sertifikātu.


Populistiskā bumba ar laika degli

Skaidrību par sociālā atbalsta sistēmu no IZM puses gaida arī atbildīgā Saeimas komisija, lai turpinātu skatīt Saeimas gaiteņos iegūlušo likumprojektu par izdienas pensijām trim pedagogu grupām – sporta, pirmsskolas un speciālās izglītības skolotājiem. Likumprojektu pirms diviem gadiem iesniedza pieci Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti, tostarp Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Viņa pieļauj, ka likumprojektu, kas parlamentā atbalstīts pirmajā lasījumā, varētu skatīt jau februārī. Arī ja no IZM skaidrības par sociālo atbalstu pedagogiem nebūs, ministrijas pārstāvji tiks aicināti uz komisijas sēdi. "Katrā gadījumā mēs atgādināsim par šo likumprojektu," piebilst Barča.

Ideja piešķirt izdienas pensiju pedagogiem gan tiek ļoti kritizēta un dēvēta par graujošu populistisku bumbu ar laika degli. Arī ZZS politiķu iesniegtā likumprojekta juridiskais izpildījums ir nepārdomāts. Saeimas juristi tajā saskatīja pretrunu ar Satversmi – tas diskriminē privāto un profesionālo izglītības iestāžu pedagogus. Arī Izglītības ministrija norādīja uz vairākām nepilnībām, lai gan konceptuāli tā neiebilst pret tiesībām uz izdienas pensiju šīm pedagogu grupām. Tomēr pedagogu arodbiedrībai un Labklājības ministrijai (LM) ir atšķirīgi uzskati gan par pensijas vecumu, gan tās apmēru. LIZDA vadītāja Inga Vanaga uzsver, ka LM priekšlikums par pensiju 65% apmērā no algas nav motivējošs, lai profesionāli izdedzis pedagogs atbrīvotu vietu jaunam speciālistam. Toties gan skolotāja Anna (un ne viņa vien), gan LIZDA vadītāja uzskata, ka visi pedagogi būtu pelnījuši agrāk iet pensijā, jo šajā profesijā ir pakļauti izdegšanas sindromam un stress ir liels.

Visa pamatā ir stress. Skolas zvans streso – visu laiku jāpaspēj, jāpaspēj, jāpaspēj. Ne tikai skolotājiem, arī bērniem tas ir papildu stress,

uzsver Ivaščenko. Kad šāda laika ierobežojuma nav, bērni esot pavisam citādāki. Taču Vanaga uzsver, ka LIZDA kongresā lēmusi atbalstīt izdienas pensijas piešķiršanu tikai trim pedagogu grupām. Speciālās izglītības skolotāji tādu pelnījuši, jo viņi ikdienā strādā ar bērniem, kam ir dažādi attīstības traucējumi, un tas ir emocionāli smagi. Savukārt sporta skolotājiem ir apgrūtinātas pārkvalifikācijas iespējas un ikdienā tādas fiziskās aktivitātes kā nevienā citā profesijā. "Pirmsskolas skolotājiem arī ir fiziski smags darbs, un līdz ar vecumu ir grūtāk garantēt bērnu drošību, jo mazinās reakcijas ātrums," izdienas pensiju nepieciešamību pamato Vanaga.

Izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu asi kritizē gan bijušie ministri Roberts Ķīlis un Ilze Viņķele (Vienotība), gan sociālās politikas vērotāja Ruta Zilvere. Izdienas pensiju sistēma, viņu ieskatā, nav ilgtspējīga un grauj tautsaimniecību.


Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27.janvāra - 2.februāra numurā!

Top komentāri

interesanti
i
Arguments, ka sporta skolotāji nespēs pārkvalificēties, ir "brīnišķīgs". Sanāk, ka sporta skolotāji, salīdzinot ar citiem ir tik, atvainojos, tupi, ka nespēs neko jaunu apgūt? Patiesībā tieši sporta skolotāji, atšķirībā no lielākās daļas citu pedagogu, paralēli skolai ir nodarbināti gan sporta skolās par treneriem, gan pagastos piestrādā par sporta pasākumu organizatoriem. Vecā labā padomju sistēma: fizisks darbs ir vērtība un var būt nogurdinošs, bet no garīga darba nenogurst.
pirmskola
p
Par pirmsskolas skolotājiem - viss jau būtu labi, bet 60 gadu vecumā grūti tos mazuļus bērnudārzā izcilāt. Paņemt klēpī, piecelt, ja pakritis, aiznest uz gultiņu. Tīri fiziski.Ja esi nostrādājis visu mūžu bērnudarzā, trūkst fiziska spēka to visu pavilkt, Jo tas jaunav kā omēm - reizēm jāpieskata. Tas ir katru dienu. Nekā personīga.
par sporta skolotajiem pilnigi gara
p
Sporta skolotajam nav nekadas fiziskas slodzes, jo vins parsvaraa tikai skatas un komandee un ari stresa daudz Mazak, jo aktivi berni stundaa rada mazak stresa skolotajam kaa solos sedosie.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Miljoni, ērgļi un svētki

Šogad krāsosiet, slēpsiet, meklēsiet vai ripināsiet? Lai gan olu rādīšana jau labu laiku politiski folklorizējusies, svētku noskaņa ir tepat līdzās, gribas smaidīt un aicināt pavasari beidzo...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata