Aleksandrs Selkērks tika izglābts 1709. gada 2. februārī, pēc pāris gadiem atgriezās Lielbritānijā un, pateicoties Bristoles krogos stāstījām atmiņām par piedzīvojumiem uz neapdzīvotās salas, jau drīz vien kļuva par lokāla mēroga slavenību, raksta History.com. Ir dokumentāli pierādījumi, ka Selkērka stāstu uzklausījis dramaturgs Ričards Stīls, kurš vēlāk to pieminējis savās dienasgrāmatās. Tāpat atmiņās par šo skotu jūrnieku dalījies Duke kapteinis Vudss Rodžerss.
Taču vai par Selkērku zināja Daniels Defo, kura romāns tika publicēts 1719. gada 25. aprīlī? Domas dalās. Saskaņā ar plaši izplatītu leģendu Defo ne tikai dzirdējis par Selkērka piedzīvojumiem, bet arī personīgi ar viņu ticies Bristoles krodziņā Llandoger Trow, kur abi pie bagātīgi klāta galda sēdējuši un pļāpājuši stundām ilgi. All About History norāda, ka tas, visticamāk, ir tikai mīts vai, precīzāk sakot, krodziņa (tas durvis vēra 1664. gadā, bet darbību pārtrauca vien 2019. gadā) reklāmas triks, kas izspēlēts pēc tam, kad Defo romāns jau bija kļuvis populārs.
Šim viedoklim pilnībā piekrīt Defo literārās darbības pētniece un rakstnieka biogrāfijas autore Pola Bekšneidere, norādot, ka romāna autors savās piezīmēs Selkērku nekad nav pieminējis. "Selkērks pavisam noteikti nav uzskatāms par Robinsona Krūzo galveno prototipu, viņš nav pat starp pirmajām piecām personām, kuru stāsti būtu iedvesmojuši rakstnieku uz grāmatas tapšanu," viņa strikti sacījusi sarunā ar National Geographic. Mazāk kategorisks bijis britu flotes vēstures pētnieks Endrū Lemberts, pieļaujot, ka Defo "šo to aizņēmies arī no Selkērka piedzīvotā", taču nav šaubu, ka kopā lipināti daudzi nostāsti par kritiskā situācijā nokļuvušiem britu jūrniekiem, kas papildināti ar krietnu autora fantāzijas devu.
VIŅA MAJESTĀTES PIRĀTS
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 2. - 8. februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!