Vara pār valodu: okupācija un inerce

Ieraugot atturīgo vāku, domāju, ka te būs sauss pētījums, bet sāku šķirstīt un aizrāvos kā ar detektīvu, – arī tādu vērtējumu varēja dzirdēt rakstu krājuma Valoda un vara. Valoda, valodniecība un kultūrpolitika no 1940. gada atvēršanā Okupācijas muzejā 19. novembrī. Astoņu autoru rakstu krājums ir pirmais izdevums sērijā, kuru iecerējusi Latvijas Okupācijas muzeja valodniecības darba grupa ar valodnieces Valerijas Bērziņas-Baltiņas piemiņas fonda atbalstu, secinājusi, ka latviešu valodas un varas kopsakari vēl arvien ir maz pētīti, tātad pētniekiem paveras plašs darba lauks. Uzreiz jāteic, ka pirmais krājums, kurā aplūkoti galvenokārt pagājušā gadsimta vidus notikumi, sākot ar pirmo padomju okupāciju 1940. gadā, rāda gandrīz tādu pašu tendenci, kādu Latvijā varējām vērot vēl nesen, līdz pat šā gada 24. februārim, kad Putinam beidzot apnika Rietumiem piedāvāt tādu skatījumu uz lietām, kas tiem ļautu to liekulīgi pieņemt, lai arī turpmāk varētu izlikties, ka Krievija ir kaut cik normāla valsts, un turpināt biznesu (kā tas bija noticis, piemēram, pēc 2008. gada, kad Krievija uzbruka Gruzijai). Dažs krājuma lasītājs, kas uz savas ādas ir piedzīvojis pagājušā gadsimta 60.–80. gadu rusifikācijas vilni, ne bez pārsteiguma uzzinās, ka Staļina laikā tika pieņemti lēmumi latviešu valodas lietošanas stiprināšanai. Taču šie lēmumi praksē netika īstenoti – tāpat kā līdz pat nesenam laikam Latvijā, lai gan 1998. gada 15. oktobrī 7. Saeima apstiprināja Satversmes 4. panta grozījumus, ierakstot, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda, un lai gan visi Saeimas deputāti svinīgi sola stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, praksē turpināja plaukt no okupācijas laikiem palikusī faktiskās divvalodības inerce, kas nozīmē iespēju Latvijā mierīgi iztikt bez latviešu valodas – pat pēc 24. februāra to joprojām redzam dažā LTV Panorāmas ziņu raidījumā, kur ne tikai pensionāri, bet pat jauni, tātad neatkarīgās Latvijas skolās gājuši cilvēki, neapgrūtina sevi ar valsts valodas prasmes demonstrēšanu un intervētājiem atbild krieviski. Tāda pati aina arvien vērojama lielveikalos un ārstniecības iestādēs. Arī par to tika runāts rakstu krājuma atklāšanā.