Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +8 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote

Vecums klāt?

Kad XIX gadsimta beigās Oto fon Bismarks Prūsijā ieviesa vecuma pensiju (sākotnēji no 70, vēlāk – 65 gadiem), vairākums iedzīvotāju to nesagaidīja, jo vidējais mūža ilgums bija 45 gadi. Mūsdienās četrdesmitgadnieks Eiropā ir tikko knapi beidzis justies jauns un, iespējams, pirmo reizi iejūtas vecāku lomā. SestDiena pēta, kad tad mūsdienās iestājas vecums un vai tas ir kļuvis par "jauno veco", aizstājot jaunības kultu

Jau ilgi tiek zvanīti dažāda skaļuma trauksmes zvani – mēs novecojam. Ar "mēs" domājot pamatā bagātāko pasaules daļu. Tiek biedēts ar "sudraba cunami" – kas notiks, kad vecu cilvēku sabiedrībā būs par daudz, vai pārējie varēs nosegt sociālās sistēmas un veselības aprūpes izmaksas? Par spīti aizvien jauniem iedrošinājumiem dažādu pabalstu un citu labumu veidā ģimenēm ar bērniem, dabiskais pieaugums ir negatīvs. Šī, protams, ir sarežģīta un nopietna saruna un lauks dažādiem pētījumiem. Taču sabiedrības novecošana ir likusi arī citādi palūkoties uz pašu šo procesu.

Latvijā cilvēku par vecu sāk uzskatīt vidēji 61,5 gadu vecumā, savukārt Eiropas Savienībā (ES) vidēji vecums sākas 63,9 gadu vecumā, vēsta Eiropas Komisijas Aktīvās novecošanas pētījums (Eurobarometer, 2012). Visvēlāk vecums iestājas Nīderlandes iedzīvotājiem, kuri par vecu uzskata 70,4 gadus nodzīvojušu cilvēku. Savukārt robeža, no kuras cilvēki sevi gan Latvijā, gan vidēji citās ES valstīs vairs neuzskata par jauniem, ir 42 gadi. Gan Eiropas Savienībā kopumā, gan arī Latvijā vīrieši vecumu jūt pienākam agrāk. Iespējams, to varētu skaidrot ar apstākli, ka vīriešiem vidēji, un jo īpaši Latvijā, ir zemāks izglītības līmenis un biežāk fizisks darbs, kur ierobežojumi strādāt parādās agrāk.

Jaunības kulta izzušana

Pirms kāda gada Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē tika aizstāvēts kursa darbs, kura autore pētīja, kas ir žurnāla Santa interviju varones un par ko ir viņu sarunas. Secinājumi – laika gaitā Santas varones kļuvušas vecākas un arī sarunu tēmas – nopietnākas.

"Kā – kāda ir dabīgā?" uz manu jautājumu par savu matu krāsu atbild rakstniece Dace Rukšāne. "Sirma taču!" Viņa savus matus nekrāso, jo neviens frizieris taču nevarot tik skaistu toni dabūt gatavu. Viņai sirmums šķiet skaists. Kad pamanījusi, ka daudzi mati jau ir sirmi, pārstājusi tos krāsot. "Jo man tiešām patīk un piestāv," ir pārliecināta sieviete un piebilst, ka daudzus tādus piemērus redz arī modes lapās un žurnālos. "Tagad tāda mode, ka no sirmuma nekaunas." Tātad skaistuma arguments. Vēl daudzām nepatīk krāsas, to sastāvs un ataugušās saknes.

Sirmu matu akceptēšana ir arī apspriesta tēma Feministu forumā. Iemesli ir dažādi, taču ir skaidrs, ka šodien iespējams justies pašpietiekami ar dažādu matu krāsu, arī sirmiem. Inga Gorbunova, kura veidojusi dažādus sieviešu žurnālus un patlaban ir žurnāla Imperfekt galvenā redaktore, savus sirmos matus gan krāso, jo viņai vienkārši nepatīkot, kā tie izskatās tieši uz viņas galvas. Taču, runājot par attieksmi pret novecošanu, viņa piekrīt, ka liela nozīme šo sajūtu konstruēšanā ir dažādiem žurnāliem, nu arī portāliem un to autoru kolektīvam. Viņai pašai pirms 20 gadiem šķitušas aktuālas citas tēmas. Tomēr Gorbunova novērojusi, ka ir izdevumi, kas joprojām priekšroku dod mūžīgajai jauno seju meklēšanai. Viņa savulaik braukusi uz Zviedriju, uz dažādiem Bonnier grupas semināriem, tur stāstīts arī par īpašiem žurnāliem vecākiem cilvēkiem. "Latvijā, ja uz žurnāla vāka būtu rakstīts "40 +", to taču nepirktu vai tomēr klusi nopirktu un slēptu zem spilvena," domā izdevēja. Skaidrs gan arī, ka pirktspējīgākā auditorija kļūst aizvien vecāka.

Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Top komentāri

latvietis
l
Godīgu pensiju no valsts laikam jau nesagaidīs arī pavisam vecie barikāžu vīri ...!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata