Ļoti iespējams, olu dzeltenums bija galvenā sastāvdaļa eļļas krāsās, ko izmantoja glezniecības vecmeistari, jo tas palīdzēja novērst gleznu dzeltēšanu un grumbu veidošanos. Jaunā pētījumā noskaidrots, ka olu dzeltenumā ir proteīni, kas palīdz kontrolēt krāsas žūšanas gaitu un padara to mīkstāku, vieglāk izsmērējamu. Šo tehniku esot izmantojuši slavenie vecmeistari, tostarp Sandro Botičelli un Leonardo da Vinči.
Ķīmijas inženiere Ofēlija Ranketa no Karlsrūes Tehnoloģiju institūta Vācijā kopā ar kolēģiem atklāja, ka olbaltumvielas veido plānu slāni ap pigmenta daļiņām un piešķir krāsai spēju atgrūst ūdeni. Tās arī padara krāsu mīkstāku, tādēļ to var uzklāt biezākā slānī un izvairīties no krāsas grumbošanās.
"Ar olas dzeltenuma proteīniem var mazināt krāsas stingrību, ko izraisa nevēlama mitruma uzņemšana no vides," zinātnieki piebilst ziņojumā, kas publicēts žurnālā Nature Communications. Viņi uzsver, ka olas darbojas kā antioksidants, kas palēnina sacietēšanas procesu, un turklāt krāsa lēnāk noārdās.