Vairākos eksperimentos ar deviņiem dalībniekiem Bērkli Kalifornijas Universitātes pētnieki nonāca pie slēdziena, ka cilvēka redzei piemīt ''dramatiskas atšķirības'' spējā pamanīt sīkas detaļas, kā arī noteikt attālumu un izmēru. Šo iedzimto īpatnību dēļ divi cilvēki patiešām spēj vienu objektu raksturot atšķirīgi. Pat tik ļoti, ka pēc viena apraksta dažādi cilvēki var izvēlēties citus priekšmetus.
Iedzimta īpatnība
Atšķirību pamatā esot tas, kā smadzenes apstrādā vizuālos stimulus. Taču precīza šī mehānisma darbība zinātniekiem joprojām nav zināma. Šobrīd viņi spējuši vien konstatēt, ka iedzimta redzes atšķirība pastāv un tā var būt visnotaļ liela.
''Esam raduši uzskatīt, ka mūsu uztvere ir perfekts mūs ieskaujošās fiziskās pasaules atspoguļojums. Taču šis pētījums parāda, ka katram no mums piemīt unikāla vizuālā uztvere,'' augstskolas portālam Berkeley News stāsta darba autore Kalifornijas Universitātes psiholoģijas doktorante Dzisjuaņa Vana.
Viņa uzskata, ka atklājums varētu ietekmēt daudzas dzīves sfēras, kurās nepieciešama precīza vizuālā uztvere. To vidū ir automašīnas vadīšana, sports un medicīna.
Piemēram, autovadītājiem īsā mirklī jāpieņem lēmums par bremzēšanu vai negaidītu šķēršļu apbraukšanu, turklāt raugoties caur vējstiklu, kas ietekmē redzamību. Sportistiem sekundes simtdaļās jāreaģē uz bumbas vai sāncenšu kustībām.
''Tenisa līnijtiesnešiem jānosaka, vai bumba trāpīja laukumā, un pat redzes leņķa kļūda par pusgrādu, kas ir līdzvērtīga mazāk nekā milimetra novirzei tiesneša tīklenē, spēj ietekmēt visa mača iznākumu,'' pielietojumu ieskicē zinātniece.
Katram savs skatījums
Viņa veica trīs eksperimentus, kuros pārbaudīja, kā vairāki cilvēki no viena skatpunkta redz vienu un to pašu objektu. Vispirms dalībniekiem datora ekrānā bija jāiezīmē apaļa objekta atrašanās vieta. Pēc tam tiem bija jānosaka divu paralēlu līniju ieliekuma virziens, bet trešajā nācās ar acumēru izmērīt vairāku arku aptuveno garumu. Apkopojot rezultātus, kļuva skaidrs, ka dalībnieki objektus novērtējuši ļoti dažādi.
Ievērojamas atšķirības radās, izvērtējot gan objekta novietojumu telpā, gan izmēru, gan sīkas nianses uzbūvē. Daļai dalībnieku šķita, ka līnijas ieliektas pulksteņa rādītāja virzienā, savukārt citiem, ka pretēji.
''Lai arī no mūsu eksperimentiem varētu secināt, ka vizuālo atšķirību cēloņi meklējami smadzenēs, nepieciešami turpmāki pētījumi. Svarīgi arī noskaidrot, kā mēs pielāgojamies atšķirībām un kompensējam kļūdas,'' rezumē Dzisjuaņa Vana.
Žurnālā Proceedings of the Royal Society B publicētajā pētījumā īpaši uzsvērts, ka eksperimenta kārtas notikušas ar viena līdz divu mēnešu pauzi, lai nodrošinātos, ka rezultātus neietekmē īslaicīgi faktori – tādi kā acu nogurums vai kāda pārejoša slimība.