Par viskija izcelsmi joprojām notiek strīdi starp skotiem un īriem, mēģinot noskaidrot, kurš tad īsti bijis pirmais, kurš destilējis šo stipro, no miežu iesala gatavoto alkoholisko dzērienu, norāda All About History. Leģendu un nostāstu netrūkst, taču, vadoties pēc līdz šim uzietajiem arhīvu dokumentiem, pirmtiesības uz viskiju ir skotiem. 1495. gada 1. jūnijā veiktā ierakstā Skotijas Faifas grāfistes finanšu pārvaldes ikdienas uzskaites grāmatā sacīts, ka karalis Džeimss IV piešķīris mūkam Koram 48 bušeļus (ap 740 kilogramiem) iesala, lai viņš no šīm izejvielām pagatavotu "dzīvības ūdeni" jeb aquavitae, kā tolaik dēvēja stipro alkoholu, noskaidrojusi vēsturniece Dženita Fogija.
Kopš tā laika skotu viskijs jeb skočs (nejaukt ar līmlenti, kas tika izgudrota pagājušā gadsimta divdesmitajos gados un ieguva apzīmējumu tāpēc, ka amerikāņu izgudrotājs un uzņēmējs Ričards Drū tieši šādā vārdā nosauca savu kompāniju) kļuvis populārs visā pasaulē. Laikraksts The Scotsman vēsta, ka viskija eksports veido 75% no visa Skotijas pārtikas un dzērienu eksporta – aptuveni 1,14 miljardu pudeļu gadā aizceļo uz citām valstīm, turklāt šajos aprēķinos netiek ņemts vērā Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā izplatītais skotu viskijs.
Gadsimtu laikā ir mainījušās gan dzēriena pagatavošanas receptes, gan tehnoloģijas, un pašlaik vairs neviens nevarēs pateikt, vai pirmais, Lindoras klosterī brūvētais skočs pēc garšas kaut nedaudz atgādināja to dzērienu, ko mēs ar šo nosaukumu pazīstam mūsdienās, uzsver BBC History Magazine. Vēl vairāk – daļa vēsturnieku uzskata, ka pirmais izgatavotais viskijs nemaz nebija paredzēts iekšķīgai lietošanai kā apreibinošs dzēriens, bet tika izmantots šaujampulvera izgatavošanai.
Lai nu kā, bet vēlāk tam tika atrasts pareizais pielietojums, un jau drīz vien viskijs kļuva ne tikai par Skotijas, bet arī visas Britu impērijas nacionālo dzērienu, ko ar laiku varēja atļauties ne tikai aristokrāti, bet arī tā saucamie vienkāršie cilvēki.
FRANČU IETEKME
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 30. maija - 5. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!