Atkritumu vēderraizes

Atzīsim, vairākumam no mazotnes ieaudzināts, ka, ciemiņu solīdi uzņemot, galdam no cienasta svara nedaudz jāieliecas. Tomēr pat pieklājīga pārēšanās, aicinātāja pūles godājot, bieži beidzas ar pārpildītām miskastēm.

Precīzu datu trūkst, tomēr viedi ļaudis apgalvo – bioloģiski noārdāmie atkritumi aizpilda aptuveni 40 procentu, bet sezonāli pat līdz 50% no mūsu šmucspaiņiem.

Tātad šī ir ļoti svarīga sadzīves atkritumu apsaimniekošanas rēķina daļa arī Latvijā.

Prognozēt grūti

Pārtikas atkritumu mazināšanas nolūkā Latvijā no 1. jūlija stāsies spēkā grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas atļaus labdarībai ziedot arī produktus pēc termiņa "ieteicams līdz" beigām. Šie grozījumi gan neattieksies ne uz svaigajiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, ne no tirdzniecības bojājumu dēļ izņemtiem augļiem un dārzeņiem. Te jāpiebilst – pēc citviet Eiropā novērotā, pārtikas bankas, kas ziedojumos pieņem svaigos produktus, būtiski samazina pārtikas ražotāju un izplatītāju oficiālos bio atkritumu rādītājus, tomēr drošai loģistikai un pāršķirošanai nepieciešami resursi. Arī projekta Paēdušai Latvijai vadītāja Agita Kraukle pauž šaubas, vai šādi atkritumu apsaimniekošanas problēma netiktu pārnesta no lielveikaliem uz labdarības organizāciju pleciem.

Patlaban (līdz 1. jūlijam) visi produkti pēc derīguma termiņa beigām obligāti jāutilizē atkritumos, ko uzņēmumi arī dara, jo nevēlas riskēt ar reputācijas krīzi. Paēdušai Latvijai pārstāve uzskata, ka produktus, kas ziedoti pēc ieteicamā termiņa beigām, nevajadzētu iekļaut jau gatavās pārtikas pakās, jo pagaidām sabiedrībā vēl trūkstot izpratnes par atšķirību starp "izlietot līdz" un "ieteicams līdz" termiņu. Projekta pērn veiktajā iekšējā pētījumā gan secināts, ka paku saņēmēju vidū šī izpratne ir laba, un vēlmi bez maksas saņemt produktus pēc termiņa "ieteicams līdz" beigām izteikuši vairāk nekā 66% no 772 respondentiem. "Lai nerastos konfliktsituācijas, svarīgi būtu klientus informēt, ka šiem produktiem beidzies termiņš, tomēr pēc likuma tie vēl noteiktu laiku – atkarībā no produkta grupas – uzturā ir derīgi. Klientam vajadzētu pašam ļaut pieņemt lēmumu, ņems vai neņems konkrēto produktu," uzsver Kraukle.

Pašlaik esot grūti paredzēt ziedojumu apjomu pārmaiņas. Potenciālie ziedotāji datus par pārtikas zudumiem neizpauž (konfidenciāla komercinformācija), tāpēc aplēsēs var izmantot tikai aptuvenus Eiropas Savienības (ES) vidējos skaitļus. "Kā pie mums ir un kā būs, neviens īsti nezina. Veikali vienmēr būs ieinteresēti pārdot, nevis atdot labdarībai," skaidro speciāliste. "Turklāt likuma grozījumi ir formulēti ieteikuma formā – uzņēmumiem tie neuzliek pienākumu produktus atdot labdarībai. Viņi var izvēlēties vienā dienā ziedot, otrā – ne. Visticamāk, pārtikas ziedojumu apjomi un palīdzības saņēmēju loks pieaugs, taču reālo situāciju novērtēt varēs tikai gada beigās."

Darba grupā arī esot novērots, ka uzņēmumi baidās ziedot, ja iepriekš gadījusies slikta pieredze ar kādu labdarības organizāciju, kurām reizēm neesot izpratnes par higiēnu un pārtikas drošumu, tāpēc Paēdušai Latvijai saviem sadarbības partneriem novados regulāri skaidrojot šos principus. Jūnijā pirms likuma grozījumu stāšanās spēkā esot plānots organizēt arī mācības visām pārtikas izdales vietām un stāstīt par likuma pārmaiņām, par to, kā pirms izdales vēlreiz pārbaudīt, vai produkts ir lietojams uzturā.

Apēst saknē

Kā šāda pārtikas ziedošana darbojas citviet Eiropā? Senas tradīcijas tai ir Francijā. Turklāt sākotnēji šie ziedojumi notikuši brīvprātīgā sadarbībā starp pārtikas nozari un labdarības organizācijām. Kopš 2016. gada cīņa pret pārtikas izšķērdību iekļauta īpašā likumā. Tā noteikumi paredz, ka lielveikalam, kam tirdzniecības virsmas laukums ir lielāks par 400 m2, norakstītos pārtikas produktus aizliegts izmest un tie obligāti jāziedo. Piemēram, tie ir pārtikas produkti, kam 48 stundu laikā beigsies derīguma termiņš vai kam tas jau beidzies, arī augļi un dārzeņi, ko komersants uzskata par nepārdodamiem.

Ziedotāju motivāciju veicina arī nodokļu atlaides 66% apmērā no produktu novērtētās tirgus cenas. Šeit gan labdarības organizācijas atzīst – uzņēmumi bieži šmaucas, pavītušam produktam uzrādot tā sākotnējo vērtību.