Gribētos to laiku, kad stāvi uz goda pjedestāla ar medaļu kaklā, pavilkt mazliet garāku. Un tad vēl mazliet garāku, lai tas tik ātri nebeidzas. Tā sajūta ir apbrīnojama! – emocijas pēc lieliskās olimpiskās debijas Pekinā raksturo Mārtiņš Bots. Viņš kopā ar pārinieku ekipāžā Robertu Plūmi, kā arī Elīzu Tīrumu un Kristeru Aparjodu no XXIV ziemas olimpiskajām spēlēm pārveda bronzas godalgu, kas ļāva kamaniņu braucējiem ar gandarījumu noslēgt sekmīgo četrgades darba cēlienu.
Garām Krievijai un Itālijai
Latvijas kamaniņu braucēji pirms četriem gadiem ar skābenu pēcgaršu atgriezās no Phjončhanas. Iepriekšējās trīs olimpiskajās spēlēs allaž godalgas izcīnījusī komanda Dienvidkorejā palika tukšā, turklāt nevienā no disciplīnām īsti neizdevās pat pietuvoties labāko trijniekam. Brāļu Andra un Jura Šicu izcīnītā sestā vieta ekipāžu konkurencē, kā arī izlases sestā pozīcija stafetes sacensībās bija vājš mierinājums, redzot, kā konkurenti ledus trasē traucas ievērojami ātrāk. Nevienam citam no latviešiem neizdevās tikt pat labāko desmitniekā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 18. - 24. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!