Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita

E-vide latvju rakstu vietā

Igauņi nomēra nevis septiņas, bet deviņas reizes, runā mīksti pūkainā valodā un latviešus uzskata par emocionāliem dienvidniekiem. Kaimiņvalsts simtgades svinību dienai par godu Igaunijā dzīvojošas latvietes pārdomas, ar ko atšķiras ikdienas dzīve abās valstīs un kā mums pietrūkst labākai savstarpējai sapratnei.

Vēl pirms desmit gadiem man bija vidusmēra latvieša zināšanas par Igauniju un igauņu valodu, tas ir – faktiski nekādas. Tā kā bērnībā ar ģimeni vasarās braukājām gan pa Igauniju, gan Lietuvu, bez "tere!" zināju arī vārdu "jäätis" ("saldējums", kas savukārt ir vidusmēra igauņa vārdu krājums latviešu valodā). Taču nupat ceļā uz mājām meita sprieda, kā ģērbsies uz svinīgo Igaunijas jubilejas pasākumu bērnudārzā, lai būtu sinimustvalge. Pārāk sarežģīti ātrumā pie sevis iztulkot un pateikt "zili-melni-balts"... "Sarkanbaltsarkans" jau arī tulkojumā izklausītos jocīgi. Bērniem tas, ka ar mammu jārunā latviski, ar tēti – somiski, bet bērnudārzā un ar apkārtējiem – igauniski, īpašus sarežģījumus nerada. Viņi to uztver kā dabisku lietu. Savā starpā gan sarunājas gandrīz tikai igauniski.

Pati patlaban domāju par tulkošanu no igauņu valodas un ceru, ka kopā ar igauņu domubiedriem pamazām izdosies aizlāpīt kaut nelielu daļu no nezināšanas caurumiem par kaimiņiem pamazām. Tas gan ir darbs, kas prasa daudz laika un pacietības.

Kad darba sakarā pārcēlos uz Tartu, centos intensīvi mācīties valodu, bet sākumā tā tik un tā šķita kā tāda fona mūzika, kas apkārt skan, bet no kuras tu nespēj neko uztvert. Pēc skanējuma – kā rūķīša balss, stāstot bērniem vakara pasaku. Tagad saprotu, ka latviešu valoda igauņu ausīm skan diezgan cieti un skaļi, brīžiem var likties, ka es visu laiku lamājos. Varbūt tas izskaidro to, kāpēc latviešu valodā nemitīgi lietojam deminutīvu, it īpaši, runājot ar bērniem, – cimdiņi, zābaciņi... Igauņu valodā to nevajag, jo viss jau tāpat skan mīksti un pūkaini.

Priekšstats par to, kādi ir igauņi vai kādi ir latvieši, cik mēs esam līdzīgi vai atšķirīgi, rodas no ļoti konkrētās personīgās pieredzes, no tā, kādā specifiskā vidē tu esi, ar kādiem cilvēkiem kopā izvēlies pavadīt savu ikdienu. Man noteikti būtu citādi priekšstati, ja es dzīvotu Tallinā, Narvā vai Valgā, ja man būtu cita veida hobiji, ja man nebūtu bērnu utt. Taču ir, protams, arī kaut kādas kultūras un tradīciju iezīmes, kas ar laiku liek sevi manīt. Mana pieredze liecina – igauņi kopumā ietur mazliet lielāku distanci, emocionāli un dziļāki kontakti nerodas tik vienkārši. Tam gan līdzi nāk arī respekts pret personīgo telpu, kas man šķiet svarīgs.

No igauņu skatpunkta mēs esam dienvidnieki, kas mēdz lietas emocionāli pārspīlēt. Igauņi ir vairāk vērsti uz iekšu, bet var sevī slēpt arī ļoti lielu dziļumu.

Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nākotnes pensionāri šodienas armijai

Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis par to, kāpēc viņš nebalsotu par valsts budžetu 2025. gadam, kāpēc mums krīzes tomēr nav un kas notiks pēc četriem gadiem.

Lērums problēmu no pagriešanas

Zinātniskie pētījumi sagādā aizvien pārliecinošākus pierādījumus, ka sabiedrībai jāatsakās no novecojušā pulksteņa grozīšanas paraduma.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata