Daudz vieglāk karu ir uzsākt nekā to pabeigt – raksta Gabriels Garsija Markess. Tuvojoties 2023. gada nogalei, ir skaidrs, ka grāmatā par Ukrainu un Krievijas sākto karu tajā būs jāpāršķir vēl viena lapaspuse – nodaļa par Ukrainas 2023. gada pretuzbrukumu diemžēl nebūs noslēdzošā. Šī gada novembrī Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Valerijs Zalužnijs intervijā laikrakstam The Economist atzina, ka pretuzbrukums ir nonācis strupceļā. Lai gan sākotnēji Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārdos bija dzirdams lielāks optimisms, nu arī viņš atzinis, ka pretuzbrukums nav nesis cerētos rezultātus.
Cerības bija lielas. Krievijas panākumi pie Bahmutas desmit mēnešu garumā aprobežojās vien ar 40 kvadrātkilometru plašu teritoriju ap Bahmutas bērnudārzu un atkritumu izgāztuvi. Neskatoties uz tūkstošiem dzīvību, kas tika izdzēstas cīņās, kaujas iznākumā par uzvarētājiem varēja uzskatīt ukraiņus. Lai gan krievi pilsētu galu galā ieņēma, pie Bahmutas cita pēc citas noasiņoja vien krievu elites vienības, savukārt ukraiņiem uzbrukumus izdevās atvairīt, neiesaistot Rietumos sagatavotās un pārapbruņotās brigādes. Pēc sengaidītā Rietumu paziņojuma par kaujas tanku, kājnieku kaujas mašīnu un citu veidu bruņojuma piegādēm Ukrainas triecienbrigādēm šķita, ka jauns izrāviens Azovas jūras virzienā drīzumā pāršķels Krievijas kontrolēto teritoriju divās daļās, pietuvinot kara beigas jau šī gada Ziemassvētkiem.
Tomēr Rietumu ieroču piegādes kavējās, un, kamēr notika uzbrukumi pie Bahmutas, rietumvalstu kuluāros notika diskusijas, kādas ieroču sistēmas ukraiņiem nosūtīt.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 8.-14. decembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!