Šobrīd Eiropa cenšas realizēt nebijuša mēroga vakcinācijas projektu, kura būtību varētu ietvert vienā jautājumā: kā ātri un daudzmaz godīgi savakcinēt pēc iespējas lielāku skaitu pilsoņu apstākļos, kad vakcīnu trūkst? Lai gan savā dievzemītē mēs mēģinām rast atbildi uz šo nu jau mūžīgo jautājumu rītos un vakaros, viegli neklājas nekur – vakcinācijas kampaņas un daudzmaz gluda visa šī procesa gaita rada problēmas un ir izaicinājums valdību stabilitātei arī citviet. Tāpat netrūkst sūdzību par rindu apiešanu un citu krāšņumu. Demisionē ministri un valdības, un, protams, šis ir pateicīgs laiks arī visdažādākajiem opozicionāriem – gan tiem, kas ir redzami un ieguvuši vēlētāju uzticību, gan dažādiem neskaidriem spēlētājiem, kas savus saukļus vēl tikai formulē.
Skaidrs, ka arī sabiedrība kopumā ir nogurusi un, lai gan ik pa laikam atspīd kāds cerību stariņš nedaudz cerīgāku epidemioloģisko rādītāju veidā vai ziņās par to, ka Eiropas Zāļu aģentūra apstiprinājusi vēl kādu no tikko izstrādātajām vakcīnām, "viss ir slikti!" kliedzējiem var izrādīties taisnība. Viss tiešām var būt slikti! Tiek apzinātas vietas, kur tad varētu ierīkot tā saucamos lielos vakcinācijas centrus, un, piemēram, Rīgā tādu varētu būt pavisam četrpadsmit: divi lielie centri (kā viena no norises vietām tiek apspriesta Ķīpsalas izstāžu zāle, taču gala izvēle, kā SestDiena uzzināja Vakcinācijas projekta birojā, vēl nav izdarīta) un 12 vidēja izmēra vakcinēšanas centru, kas lielākoties plānoti pašvaldību skolās. Ja vakcīnas būs, masveida vakcinēšana Rīgā un reģionos būs vislielākais vakcinētāju (lai vai kādā struktūrā uz to brīdi viņi arī atrastos) izaicinājums.
Ir ministrs, ir birojs
Pēc tam kad demisionēt bija spiesta veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) un viņas vietā parlamenta uzticības mandātu ieguva partijas biedrs un līdz tam partiju apvienības Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, viens no pirmajiem jaunā ministra paziņojumiem bija arī par to, ka ir jāveido atsevišķs birojs vakcinēšanas procesa nodrošināšanai, piešķirot darbiniekiem arī būtiski lielāku atalgojumu, nekā tas ir ierasts valsts pārvaldē.
Tagad, komentējot šo soli, Pavļuts SestDienai atgādina, ka, viņam ienākot ministrijā šī gada 7. janvārī, tur neesot bijusi neviena amatpersona, kas strādātu tikai ar vakcinācijas projektu. Bija darba grupa, kuru vadīja Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens, taču ministrs atgādina, ka Henkuzenam ir arī citi pienākumi – vispirms jau visas šīs iestādes vadīšana. Tāpat vēl jāakcentē, ka tieši Henkuzens ir bijis viens no tiem, pēc kura rekomendācijām Latvijas ierēdņi nu jau ir palaiduši garām iespējas iegādāties papildu Pfizer un Moderna vakcīnas. Pavļuta ieskatā bija jārada organizācija, kas strādātu tikai par un ap vakcināciju.
"Doma bija veidot šādu projekta ieviešanas vienību, un likās, ka tas jādara ministrijas līmenī, jo ministrijas līmenī toreiz nekādas atbildības nebija. Mana dziļa pārliecība ir, ka tāda mēroga projekts būtu jāorganizē Ministru prezidenta līmenī, nevis tikai Veselības ministrijā. Bet, tā kā šādas opcijas – izveidot pārvaldības struktūru visaugstākajā līmenī – man nebija, tad es to nolēmu veidot tur, kur man pašam būtu pa rokai," tagad biroja izveidošanas nepieciešamību skaidro Pavļuts.
Noraida biroja izgāšanos
Vēlos noskaidrot, vai un ko tad varēja darīt citādāk, lai Vakcinācijas projekta biroja ideja izdotos, taču ministrs vairākkārt uzsver, ka nevarot piekrist pēdējā laikā skarbi izskanējušajai kritikai un tam, ka ideja nav izdevusies.
"Es tam nepiekrītu, un viss! Ir bijušas kļūdas, nenoliedzami, bet ir daudz par agru norakstīt gan vakcinācijas projektu kā tādu, gan konkrēti arī šī projekta ieviešanas vienību," viņš saka un atgādina, ka ir arī rezultāti: lielākā daļa mediķu ir savakcinēti, sociālās aprūpes centros 67% iemītnieku ir saņēmuši pirmo vakcīnu, tāpat projektā iesaistīto ģimenes ārstu skaits ir pieaudzis, senioru vecuma grupā virs 70 gadiem esot vakcinēti ap 20% iedzīvotāju. "Visos punktos mēs progresējam," ir pārliecināts ministrs.
Tiesa, teju katru dienu progresē arī dažādu nebūšanu apjoms: te rindu veidošana īsti nedarbojas, te vakcīnas nav atvestas, te parādās ziņas par konkrētas vakcīnas blaknēm, un arī, protams, dezinformācija zeļ un plaukst. Mediji jau ziņojuši, ka cilvēki Latgalē nereti atzīst, ka labprātāk izvēloties, piemēram, Krievijā ražoto Sputnik V vakcīnu.
Pavļuta ieskatā darbs ar katru no vakcinējamajām mērķgrupām būtu vērtējams kā atsevišķs projekts, jo pieeja procesam atšķiras. Viena lieta ir vakcinēt ārstus slimnīcās, cita pieeja jau vajadzīga izbraukumiem sociālās aprūpes iestādēs vai senioru vakcinēšanā. Sākotnēji Vakcinācijas projekta birojs saņēma daudz pārmetumu, ka ir aizmirsts par guļošajiem senioriem – kā tad vakcinēs cilvēkus, kuri paši nevar aiziet līdz procesam paredzētajam punktam? Šobrīd tas tiekot labots. Un, lai gan taisni šonedēļ vakcinācija ir teju apstādināta, līdz tiks iegūtas papildu drošības rekomendācijas par Latvijā visplašāk pieejamo AstraZeneca vakcīnu, ir plānots, ka no aprīļa tiks sākta masveida vakcinēšana pret Covid-19.
"Projekts evolucionē, arī birojam ir jāattīstās un jāaug. Tā.pēc birojam ir jābūt tuvāk darbības laukam, tuvāk ģimenes ārstiem, pakalpojuma sniedzējiem," saka Pavļuts un piebilst, ka ideja par to, ka projekta pārvaldībai kaut kā ir jāmainās, bijusi gaisā pēdējās pāris nedēļas. Arī tāpēc, ka jau minēto masveida vakcinācijas centru organizēšanai būs nepieciešams lielāks iesaistīto cilvēku skaits. Taču lēmums par reorganizāciju tika pieņemts pirms nedēļas, piektdienā, plašāku sabiedrību par to informējot pirmdienas rītā. Pavļuts tagad saka, ka to, protams, ietekmējis arī plašais kritikas un negāciju vilnis. Jāatgādina, ka platformā Manabalss.lv tika sākta parakstu vākšana par Vakcinācijas projekta biroja likvidēšanu, un īsā laikā par to tiešām tika savākti vairāk nekā 18 tūkstoši iedzīvotāju balsu.
Tagad nolemts, ka birojs pilnā sastāvā iekļausies Nacionālā veselības dienesta (NVD) struktūrā. Kas notiks ar plašākas diskusijas izraisījušajām lielajām algām? Veselības ministrijā skaidro, ka precīzs atalgojums vēl neesot zināms, tiekot precizēti arī dažādi juridiskie aspekti, taču tam būtu jāiekļaujas vienotajā atalgojuma sistēmā. Tiesa, tas neliedz darbiniekus novērtēt arī ar piemaksām, ko ministrs, skaidrojot biroja reorganizāciju, arī jau pieļāva, runājot par šo jautājumu LTV raidījumā 1 : 1. Ļoti iespējams, ka beigu beigās līdzšinējo biroja darbinieku atalgojums tādā veidā varētu tikt saglabāts pašreizējā līmenī.
Bez parakstu vākšanas Pavļuts kā negāciju min arī strostēšanu Ministru kabinetā. Tāpat koalīcijā esot parādījusies spriedze, un tad nu birojs varot kalpot par tādu kā zibens novedēju. Iespējams, kāds, izdzirdējis ziņas par Vakcinācijas projekta biroja reorganizāciju, iekliedzās: "Likvidēs, urrā!" Taču lēnāk pār tiltu. Pirmkārt, tā galīgi vairs neizskatās pēc likvidēšanas. Reorganizācija šajā situācijā ir arī veids, kā mazināt spriedzi, taču jāpiebilst, ka uz to var lūkoties arī kā uz iespēju izkliedēt atbildību par neveiksmēm, noņemot to no "kāda viena sliktā". Taču neveiksmes, neizdošanās un kļūdas procesā visai drošticami nekur nepazudīs, un to netrūks arī nākotnē.
"Tā uztveres problēma pastāvēja. Proti, ne jau tikai sabiedrībai vai žurnālistiem, bet arī valdībā un nozarē cilvēkiem bija radies priekšstats, ka, re, kur superbirojs, tad mēs varam atslābt. Skaidrs, ka tā nav. Visai nozarei pie tāda projekta ir jāstrādā!" SestDienai klāsta ministrs. "Te mums bišķiņ jāķer aiz astes pašiem savi stereotipi un domāšanas kļūdas: "O, re, kur vainīgie, atbildīgie!" Pirmkārt, var dragāt, pārmest visu, čakarēt, un, otrkārt, jāprasa rezultāts," vēl piebilst Pavļuts. Viņaprāt, atšaudīšanās birojam prasījusi pārlieku lielus resursus. Tagad tad visādas oficiālās vēstules rakstīs ministrija. "Ja viņi [Vakcinācijas projekta birojs] ir spiesti atrakstīties un sniegt nemitīgi paskaidrojumus, tad tajā laikā netiek īstenots projekts, un man bija viens konkrēts nolūks: dabūt viņus ārā no apšaudes," savu lēmumu pamato veselības ministrs, kurš vēl piebilst, ka pats arī nu esot gatavs būt vienīgais vainīgais.
Vadītāja izvairās
Vakcinācijas projekta biroja vadītāju Evu Juhņēviču SestDienai uz sarunu uzaicināt gan neizdodas. Jāsaka, tas iekļaujas tādā kā kopējā biroja pēdējā laika komunikācijā: sākotnēji Juhņēviča bija gatava skaidrot visiem, visu un pat situācijās, kad atbildes uz konkrētajiem jautājumiem vēl nemaz īsti nebija skaidras, bet pēdējā laikā publiskās komunikācijas laukā var novērot tādu kā viņas sargāšanu. Tā vietā projekta komunikācijas vadītāja Ieva Stūre atsūta rakstisku Juhņēvičas skaidrojumu, kas izsūtīts arī citiem medijiem. Tajā Juhņēviča uzsver, ka birojam pievienojusies "tikai viena iemesla dēļ: saskatīju, ka mana līdzšinējā 25 gadu profesionālā pieredze, kas iegūta, rīkojot un vadot liela mēroga pasākumus, var noderēt vakcinācijas procesa veidošanā, lai palīdzētu valstij un iedzīvotājiem pēc iespējas ātrāk atgriezties ierastajā dzīves ritmā."
Arī viņa uzsver, ka līdz šim paveikts daudz, un izceļ sasniegto – sākta vakcinācija, izstrādāti dažādi lielāki un mazāki darbi –, un atgādina, ka nekas no tā nav bijis paveikts 22. janvārī, kad birojs sāka darbu. Tāpat paziņojumā tiek izteiktas cerības, ka integrācija ar NVD varētu stiprināt projekta mērķu sasniegšanu. Uz jautājumiem, ko varēja un vajadzēja organizēt citādi un kam no kritiskajiem viedokļiem viņa tomēr varētu piekrist, atbildes paziņojumā nav sniegtas. Šķiet, nobeigumā, ņemot vērā esošo stilistiku, vienīgi pietrūka un būtu iederējusies frāze: "Cīņai sveiks!"
Zinātāji stāsta, ka atsevišķi biroja darbinieki jūtoties pievilti, taču ministrs Pavļuts iepriekš medijiem paudis, ka Juhņēviča darbu pie projekta turpinās. Un gan jau arī iespējamās piemaksas sākotnējo rūgtumu mazinās.