Kur meklējama Holi festivāla ideja, un kāpēc nolēmi, ka tāds jārīko arī Latvijā?
Vēsturiski šie svētki pavasarī notiek Indijā, no kurienes tas izplatījies visā pasaulē – tas nav mūsu patentēts vai izdomāts pasākums. Un mēs neesam pirmie, kuri izdomāja, ka šāds pasākums jārīko Latvijā – zinu, ka mēģinājumi ir bijuši jau pirms desmit gadiem, savukārt Jūrmalā pirms vairākiem gadiem risinājās Holi krāsu skrējiens. Taču pirms kāda laika es un Valts Tenteris, ar kuru kopā esam rīkojuši dažādus citus pasākumus, izdomājām, ka gribam organizēt elektroniskās mūzikas festivālu. Sapratām arī, ka šis mūzikas žanrs Latvijā pagaidām nav tik populārs, tāpēc jāsāk ar kaut ko nedaudz zināmāku. Mūsuprāt, Holi festivāla koncepts citur pasaulē darbojas visnotaļ labi, jo tiek likts uzsvars nevis uz mūziķiem, bet to, ka šajā pasākumā valda krāsas, ir koši un jautri. Abos iepriekšējos festivālos, kuri notika Wondersalā un Lucavsalā, novērojām, ka rīdzinieki tik traki kā Indijā ar krāsām gan nemētājas, taču šis process aizrauj daudzus, un to esam iemūžinājuši arī abu iepriekšējo festivālu videomateriālos.
Tieši gribēju prasīt – kā latvieši ar savu mentalitāti to visu uztver?
Tie latvieši, kuri atnāk, ir gatavi gan tam, ka būs jāmētājas ar krāsām, gan citām piedāvātajām aktivitātēm. Tiesa, pirmsākumos nedomājām, ka mūsu pasākumu apmeklēs tik daudz jauniešu – pat nepilngadīgie un skolas vecuma –, jo bijām domājuši, ka interesējam publiku 18+. Taču nu esam kļuvuši diezgan jauneklīgi. (Smejas.)
Apmeklējot mūzikas festivālus citur pasaulē, esmu pamanījis, ka tur galvenokārt sastopami cilvēki vecumā no 30 līdz 50 gadiem, ir satikti arī septiņdesmitgadīgie. Atgriežoties pie mūsu pasākuma – šķiet, cilvēki to ir pieņēmuši un viņiem patīk izklaidēties. Tāpat kā iepriekš, galvenais būs mētāšanās ar krāsām jeb krāsu salūts, bet būs arī citu veidu atrakcijas. Un, protams, neiztrūkstoši – mūzika!
Mākslinieku izvēlē uzsvaru liekat uz pašmāju mūziķiem vai viesiem?
Katru gadu cenšamies piedāvāt kaut ko citu, lai neatkārtotos. Šogad festivālā būs divas skatuves. Uz vienas muzicēs Fiņķis, Deniss Stepanovs, grupa Pirmais kurss, kura ne tik daudz ir pieprasīta jauniešu vidū, bet vairāk pieaugušo auditorijā un kuru uzaicināt ieteica mana mamma; būs arī grupa Yūt. Bet šā gada īpašā viešņa būs indiešu dziedātāja Bambi Beinsa – māksliniece ar izcilu balsi no Londonas, kura sola pacilājošus ritmus un ar interesi gaida brīdi, lai redzētu, kā Holi festivāls notiek citur pasaulē. Būs arī vairāki dīdžeji: Latviju pārstāvēs Maija Rozīte, no Londonas ieradīsies Sach un Daphne, no Stokholmas – DJ JStaaf. Tātad – ļoti internacionāls sastāvs.
Kas ir sirsnīgākā vai varbūt neparastākā epizode, kuru tu atceries no iepriekšējiem festivāliem?
Aizkustinošākā epizode varētu būt no reizes, kad pie skatuves pulcējās divpadsmit un trīspadsmitgadīgu jauniešu pūlis un ar asarām acīs sajūsmā kliedza "Prusax, Prusax!", godinot vienu no māksliniekiem. Viņi bija patiesi aizkustināti, ka mēs bez maksas dalījām krāsu paciņas, jo izrādījās, ka viņi nevarēja atļauties tās nopirkt. Pēc tam jaunieši teica, ka tā ir bijusi labākā diena viņu dzīvē.
Tātad festivāls ir domāts visai ģimenei?
Jā, mūsu koncepcija ir, ka tas tiešām ir pasākums visai ģimenei, jo jautri būs gan bērniem, gan vecākiem un katrs atradīs kaut ko sev, ieskaitot putu ballīti. Atceros burvīgu epizodi no pagājušā gada festivāla, kad viena mamma izmisīgi cīnījās ar abiem saviem bērniem, mēģinot viņus dabūt ārā no putām. Tiklīdz viņa iznesa vienu bērnu, kurš viscaur bija slapjš un putains, otrs brālis jau skrēja atpakaļ atrakcijā, un tā vismaz divdesmit minūtes… Tas bija nebeidzams jampadracis! (Smejas.)
Netrūks arī festivālam piemērotu kārumu – gluži tāpat kā līdzīgos festivālos visā pasaulē, būs cukurvate, burbuļtēja, popkorns, burgeri…
Kas, tavuprāt, šo pasākumu padara īpašu – mūzika, atrakcijas, varbūt vēl kas cits?
Pirmajā gadā festivālu apmeklēja piectūkstoš cilvēku, pērn jau sanāca vienpadsmit tūkstoši. Šogad plānojam, ka būs līdzīgi, lai gan to ir grūti prognozēt, jo latvieši ir ļoti jutīgi uz laikapstākļiem un biļetes uz šādiem pasākumiem pērk pēdējā brīdī – atšķirībā no biļetēm uz teātri. (Smaida.)
Bet ar ko esam īpaši? Ar to, ka esam krāsainākais un jautrākais vasaras festivāls, kur cilvēki var atnākt un no sirds izklaidēties. Protams, arī mēs, rīkotāji, paši iesaistāmies aktivitātēs – ar lielgabalu šaujam krāsas no skatuves un tamlīdzīgi.
Ja tev pašam būtu jāizvēlas krāsa, ar kuru sākt šā gada festivālu, tā būtu…
Laikam es ņemtu koši rozā jeb madžentu, jo tā ir košākā no visām krāsām un, manuprāt, ļoti piestāv šim pasākumam un tā gaisotnei.