Pagājušā gadsimta sešdesmitie gadi bija tā dēvētā aukstā kara kulminācijas laiks, atgādina History.com. Sāncensība starp divām pasaules lielvarām – ASV un PSRS – un to satelītiem izpaudās teju vai visās dzīves jomās, un kosmosa apgūšana nebija izņēmums. Pēc tam kad 1961. gada 12. aprīlī Padomju Savienība uzvarēja šīs cīņas pirmo raundu, nosūtot kosmosā Juriju Gagarinu, ASV prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs esot paziņojis: lai tur vai kas, bet tieši amerikāņiem jābūt pirmajiem, kuri spers kāju uz Mēness.
Apollo programmai, kas galu galā nodrošināja ASV triumfu, nauda netika žēlota. Tiek lēsts, ka aptuveni 400 tūkstoši cilvēku, no kuriem ikviens bija savas jomas profesionālis, devuši nozīmīgu ieguldījumu, lai 1969. gada 21. jūlijā Ārmstrongs, izkāpjot uz Mēness, varētu pateikt savu leģendāro frāzi: "Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei." CNN norāda, ka pāris nākamos gadus valdījusi eiforija. Turpmākajās Apollo misijās uz Mēness pabijuši vēl desmit amerikāņu astronauti un jau apsvērtas idejas par bāzes ierīkošanu uz mūsu planētas pavadoņa.
Taču 55 gadus pēc vēsturiskā notikuma cilvēce Mēness apgūšanā faktiski ir turpat, kur bija 1969. gadā, norāda BBC. Savas ambīcijas amerikāņi apmierināja un kapitālisma sistēmas pārākumu pār komunistisko kārtību it kā pierādīja, taču pēcāk kļuva skaidrs, ka nepieciešams arī materiāls stimuls, bet tāda īsti nebija – neviens no hipotētiski iespējamajiem Mēness apgūšanas projektiem pat neatmaksātos, nemaz nerunājot par peļņas nešanu. Interesanti, ka pie šāda paša secinājuma nonāca PSRS – pēc tam kad amerikāņi pirmie sasniedza Mēnesi, padomju kosmosa programma, kuras mērķis bija pavadoņa apgūšana, tika pārtraukta.
PROGRAMMAS KULMINĀCIJA
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 19. - 25. jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!