Globālā mērogā Zviedrija uzskatāma par diezgan mazu valsti, jo tajā dzīvo aptuveni 10,5 miljoni cilvēku. Taču, kad pienāk laiks spēlēt hokeju, tā pieskaitāma lielvalstīm, jo ikvienā turnīrā zviedri pretendē uz medaļām. IIHF.com dati liecina, ka mūsu aizjūras kaimiņiem ir 76 841 reģistrēts spēlētājs. Šajā statistikā gan iekļauti arī jaunieši (51 609) un daiļā dzimuma hokejistes (10 908), taču arī pieaugušo vīriešu ripas dzenātāju vidū ir gana daudz (14 234), lai pievilcīgas un pašpietiekamas padarītu arī valsts ietvaros notiekošās sacensības. Un to arī ir, kur darīt, jo Zviedrija var lepoties ar 366 slēgtajām hokeja hallēm un vēl 260 atklātajiem laukumiem, kur trenēšanās un spēlēšanas iespējas gan ir atkarīgas no laika kaprīzēm.
"Kvantitāte noved pie kvalitātes," – tā reiz esot sacījis slavenais fantastisko romānu autors Rejs Bredberijs. Šis izteikums attiecināms arī uz zviedru hokeju, jo šajā regulārajā sezonā pasaules spēcīgākajā – Nacionālajā hokeja līgā (NHL) – uz ledus kaut vienā spēlē izgāja 97 hokejisti ar Zviedrijas pasēm. Ar viņiem vien teorētiski varētu nokomplektēt četras izlases, un vēl pāri paliktu. Tādēļ Zviedrijā atšķirībā no Latvijas nav lielas ažiotāžas, kurš no NHL vīriem būs gatavs piedalīties čempionātā, bet kurš ne – ja vien runa nav par pašām lielākajām zvaigznēm, kurām it kā nekas netraucētu aizstāvēt valstsvienības godu.
Zviedru hokejistu aizplūšana uz Ziemeļameriku turpinās – pērn jauno spēlētāju aizrunāšanas pasākumā jeb draftā NHL klubu vadītāji noskatīja 22 zviedrus. Zviedrijas Hokeja asociācija (Svenska Ishockeyförbundet jeb SIF) par to īpaši nesatraucas, jo jaunas rezerves tiek gatavotas ik dienu, bet vietējo turnīru līmeni ceļ ne tikai tie, kuriem kādu iemeslu dēļ nav izdevies iedzīvoties Ziemeļamerikā, bet arī talantīgi jaunieši no Dānijas un Norvēģijas, kuri vēlas paaugstināt savu meistarību, raksta Expressen. Zviedru hokeja klubi dzīvo savu budžetu ietvaros, un spēlētāju atalgojums nav tas lielākais Eiropā – piemēram, krievu izveidotajā Kontinentālajā hokeja līgā tas noteikti ir lielāks, tāpat, skatoties vidējos rādītājus, arī Šveices augstākajā hokeja līgā NLA. Taču nauda jau nenosaka visu, un kopš 2014. gada darbību sākušajā Eiropas Čempionu hokeja līgā (tajā gan pārstāvēti ne tikai valstu čempioni) no desmit turnīriem sešos uzvarējuši tieši Zviedrijas klubi, kas pēdējos trīs gadus gan zaudējuši finālā.
PIRMSĀKUMI
XX gadsimta sākumā Zviedrijā populārākā ziemas sporta spēle bija bendijs (saukts arī par krievu hokeju jeb hokeju ar bumbiņu). Mums ierastā, par kanādiešu hokeju sauktā pirmā spēle notikusi 1912. gadā, taču šim sporta veidam nav bijusi liela piekrišana – zināmā mērā arī tāpēc, ka laukumu izveidošanā, proti, bortu uzstādīšanā nācies ieguldīt vairāk līdzekļu, raksta Expressen. Jau pēc diviem gadiem sākās Pirmais pasaules karš, un, lai gan Zviedrija bija neitrāla valsts, savu ietekmi tas atstāja un hokeja attīstība apstājās.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 9. - 15. maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!