MARIJAS KLUSUMS
Rež. Dāvis Sīmanis
★★★★
Par režisoru Dāvi Sīmani domāju kā vēsturnieku. Viņu interesē pagājušais gadsimts, tā radikalizācijas punkti un trauslums – jo īpaši ideoloģiju krustošanās un gausā kušana. Pāri visam ir režisora enciklopēdiskās, kaismīgās zināšanas par pagātni, savulaik studējot arī vēsturi. Tamdēļ likumsakarīga ir vienotās tēmas – XX gadsimta klātbūtne šodien – turpināšana jaunākajā darbā Marijas klusums (2024). Februārī filma tika pirmizrādīta Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla Forum skatē, savukārt kopš 4. aprīļa tā ir skatāma vietējos kinoteātros.
Marijas klusumā, pietveroties latviešu izcelsmes kino un teātra aktrises Marijas Leiko (1887–1938) un Maskavas latviešu teātra Skatuve darbinieku nāvei 1938. gadā, režisors uztausta vēsturiskos prologus šodienā. Staļina varas iniciētā Latviešu operācija (1937–1938) – tās laikā aptuveni padsmit tūkstoši (citviet norādīts – 20 tūkstoši) latviešu tika sistēmiski nogalināti – bija etniska rakstura. Tāpat kā citas "operācijas", kas tika īstenotas pret lietuviešu, ukraiņu un citu etnisko izcelsmju pārstāvjiem. Šis "nacionālās tīrīšanas" fakts un motīvs "bērni apēd revolūcijas cēlājus" šajā melnbaltajā, vieliskajā drāmā izskan ar caururbjošu klusumu.
Melnbaltajās faktūrās lolotā drāma Marijas klusums ir Sīmaņa spēlfilmu kontekstā neraksturīgs pagrieziens. Tajā jaušams cits briedums un režijas intensitāte. Tā iet atšķirīgu, ļoti skaidru un nepārprotamu vēstījuma ceļu, salīdzinot ar režisora psihedēliskajām dubultspēlēm Gads pirms kara (2021) vai pilnmetrāžas debiju Pelnu sanatorija (2016). Marijas klusuma vizualitāte un vieliskums nostājas līdzībās ar Iļjas Hržanovska DAU. Nataša/DAU. Natasha (2020) naturālismu – tiesa, sižetiski šīs abas filmas vieno tikai VDK jeb čekas klātbūtne un vardarbība (kas tiek risināta kardināli atšķirīgi). Operatora Andreja Rudzāta kamerai ir mainīgs, pat dejisks raksturs – tas vietumis ir formāls, reizēm bijīgs pret galveno filmas varoni Mariju Leiko (Olga ŠepickaSlapjuma), apdziedot viņas seju un stāva plastiku. Viscaur kamera ir vācu ekspresionisma gaismēnas un to biezumu piesavinoša.
Marijas klusums ieguļas pēdējo gadu Eiropas biogrāfiskā kino fragmentārismā un "visas dzīves" nesasniedzamības pievilcībā. Filma konceptuāli pietveras 1937. gadam kā atskaites punktam, kad graķīšu klandzinošu un trauksmainu sarunu piepildītajā vilciena kupejā aktrise ierodas Maskavā pēc aicinājuma uzstāties teātrī Skatuve. Leiko ir apņēmusies audzināt savu mazmeitu, jo meita ir mirusi. Aktrisei Šepickai-Slapjumai ir sarežģīts uzdevums: atrast Leiko organiku un iekšējo ekrāna patību, kuru caurvij gan "neērtās latvietes" aprises, gan mistificētais zvaigznes statuss.
Leiko plašākā sabiedrībā Latvijā piemin teātra trupas Skatuve traģiskā likteņa kontekstā, savukārt kinovēsturē viņa tikusi izcelta kā mēmā kino aktrise, kura strādājusi ar Frīdrihu Vilhelmu Mūrnavu un citiem klasiķiem. Statusa jautājums gan Leiko biogrāfijā, gan arī filmā ir būtisks – kā padomju režīma aicinātā zvaigzne varēja tikt nonāvēta? Filmā aktrise tiek sagaidīta kā īpaša viešņa – viņai tiek nozīmēta guvernante, lepns dzīvoklis un nauda, kuru, neslēpjot romantisko interesi par Leiko, no mēteļa izņem čekas virsnieks Jēkabs Peterss (Artūrs Skrastiņš). Vēl viena vēsturiska personība – padomju režīma būvētājs un komunists. Attiecību zīmējumu vēl paplašina Ģirta Ķestera tēlotais Leonīds Zakovskis, arī vēsturiska persona. Abu aktieru atveidotie čekistu tēli ir atšķirīgi savos diapazonos (un interesēs), tomēr abos duļķojas pārliecinošs, klusināts aprēķins.
Te izceļams arī teātra vides aizskatuves nervs – jo īpaši mākslinieku pusapzinātā vai apzinātā līdzatbildība režīma stiprināšanā. Kad Leiko sāk darbu Skatuves trupā, viņa strādā pie režisores Asjas Lācis (Inese Kučinska-Laukšteine) un Purva bridēja iestudēšanas. Tobrīd viņai ir 50 gadu, viņa kļūst par izrādes galvenās lomas – Kristīnes – atveidotāju un cenšas izprast sev nesaprotamā sociālistiskā reālisma lozungu būtību. Viņu pārliecina, viņa spēlē.
Filma jūt skatītāju, kopā ar to elpo. To īpaši sekmē mākslinieces Kristīnes Jurjānes un komandas radītā vide, tērpi un grims – sākot ar Leiko šmaugajiem kostīmiem, kurus nomaina raupjais džemperis pratināšanā, un beidzot ar Skatuves izrāžu konstruktīvisma stila scenogrāfijas elementiem un 30. gadu vidus padomju laika zīmēm.
Filmas pēdējā trešdaļa (izņemot fināla ainu) gan ir diskutabla. Tajā izmantotā metode neekspluatēt vardarbību ir saprotama, tomēr tā pāršķeļ ļoti secīgo, spriedzi turošo uzbūvi – tā nekāpina terora sajūtu, bet daudzkārt to atliek. Izskaņā vairs nešķiet, ka "kaut kas ir izskrējis cauri muguras smadzenēm", kad Leiko un viņas līdzgaitnieki "noiet" no skatuves. Katram personīgi būs jāļaujas labprātīgi šim šāvienam notikt savā galvā. Es ļāvos.
Kur skatīties: Latvijas kinoteātros
Seriālu izlase
DUMPIS (2024), ★★★
REŽ. ANDREJS ĒĶIS
1975. gadā uz padomju karakuģa notiek sacelšanās mēģinājums – to ierosina Rīgā iebraukušais kuģa politvadītājs Špagins (Dainis Grūbe). Caur postkoloniālisma lēcu veidots politiskais trilleris ar lielu potenciālu – tam piemīt neviendabīgums, tomēr to ir saistoši skatīties un par to domāt.
Kur skatīties: Latvijas kinorepertuāros, Tet TV+
SMITA KUNGS UN KUNDZE/MR. & MRS. SMITH (2024) ★★★★
Ieteiktu atmest savas zināšanas par 2005. gada filmu ar Andželīnu Džoliju un Bredu Pitu. Jaunajā rimeikā divi aģenti (Donalds Glovers un Maja Erskina) uzdodas par precētu pāri, kuri, pildot misiju, pieņem savas lomas par patiesām. Ievelkoši un atjautīgi.
Kur skatīties: Amazon Prime
RIPLIJS/RIPLEY (2024), REŽ. STĪVENS ZEILIANS ★★★
Mākslas krāpnieķela, hameleona Toma Riplija tēla jaunākā versija ar Endrū Skotu iet radikāli atšķirīgu ceļu kā ekrāna versijas ar Alēnu Delonu vai Metu Deimonu. Melnbaltais astoņu epizožu seriāls ir psiholoģiska meditācija, kas varētu pievilt tos, kuriem ir nopietnas attiecības ar tā saucamo Ripliādi.
Kur skatīties: Netflix
IEBRAUCĒJI/EXPATS (2024), REŽ. LULŪ VANA ★★
Vietējo un migrantu satikšanās traģēdijā Honkongā. Centrā ir Nikolas Kidmenas atveidotā iebraucēja Mārgarita, kuras ģimene piedzīvojusi zaudējumu. Kādu? To Vana autorseriālā arī mēģina pamazām atraisīt, tomēr intriga īsti neizveidojas. Seriāls ar neizmantotajām iespējām.
Kur skatīties: Amazon Prime
JAUNAIS IZSKATS/THE NEW LOOK (2024) ★★
Nedaudz remdena versija par modes kutirjē Kristiānu Dioru (Bens Mendelsons), kurš Otrā pasaules kara laikā Parīzē attīsta savu ateljē. Viņam pretī stājas Koko Šanele (Žiljeta Binoša) ar savu dizaina ideoloģiju. Duelis ar miegainas kostīmdrāmas iezīmēm.
Kur skatīties: Apple TV+