Ģimenē iemīta taciņa neaizaugs. Tēvs Māris Liepa piecas reizes ir veicis Ironman distanci un sešas reizes triatlonā kronēts par Latvijas čempionu, tāpēc atliek secināt, ka ābols turpat pie ābeles ir nokritis – vēl viena latviešu ģimene, kurā dēls iet tēva pēdās. Šādi piemēri nav tālu jāmeklē. Zināmākais ir Serģu ģimene, kurā PSRS laikā augstā līmenī startēja Jānis Serģis, bet pēc neatkarības atgūšanas jau pasaules čempionātā visiem pa priekšu brauca dēls Kristers. Dukuru ģimenē bija nedaudz citādi. Tēvs Dainis startēja bobslejā, PSRS laikā uz Kalgari 1988. gada olimpiskajām spēlēm aizbrauca kā mehāniķis, bet skeletonu Latvijā sāka attīstīt, lai pilnvērtīgāks noslogojums būtu Siguldas trasei, kur strādāja par direktoru. Šajā gadījumā taciņa nebija iemīta, taču, ja nebūtu tēva iniciatīvas, dēli Martins un Tomass nenokļūtu skeletonā. Latvijas soloklases labākajam motokrosistam Paulam Jonasam tēvs Kaspars arī startēja motokrosā, lielus panākumus gan neguva, taču, dēlam jau no mazotnes braucot līdzi uz sacensībām, pašsaprotama bija doma, ka arī Paulam ir jāpamēģina motokross.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 10.-16. jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!