Savukārt zemkopības ministre Laimdota Straujuma kongresā norādīja, ka ministrija ir sagatavojusi vairākus konkrētus priekšlikumus, piemēram, plānots, ka pirmpirkuma tiesības būs pirmās pakāpes radiniekiem, kā arī attiecīgajam zemes gabalam pieguļošo zemju īpašniekiem.
Viens no ierobežojumu iniciatoriem - Saeimas deputāts un Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (V) - Dienai norādīja, ka plānotie ierobežojumi ir jāvērtē kā daļa no pasākumu kompleksa, kura mērķis ir nevis vērsties pret ārvalstu pircējiem, bet veicināt to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu vēlme un iespējas mežu un lauksaimniecības zemi paturēt savās rokās. «Vienkārši noteikt ierobežojumus nebūtu pareizi, jo tas būtu pretrunā ar ES likumdošanu un, ņemot vērā pieredzi ar spēkā esošajiem ierobežojumiem, arī neefektīvi. Tāpēc ierobežojumiem ir jābūt diskrētākiem, piemēram, tie var tikt attiecināti uz zemes pircēja pieredzi un izglītību,» skaidro E. Smiltēns, norādot, ka priekšlikumu pamatā ir citu ES valstu, piemēram, Ungārijas, Dānijas un Francijas, pieredze.
Saeimas deputāts uzsver, ka paralēli šiem ierobežojumiem tiek strādāts arī pie citiem pasākumiem, kas veicinātu zemes palikšanu Latvijas iedzīvotāju īpašumā, piemēram, zemes iegādes kreditēšanas programmas, lauksaimnieku un mežu īpašnieku kooperācijas veicināšanas un Valsts zemes fonda, kas valsts īpašumā iegādātos lauksaimniecības zemes, attīstīšanas. «Nevar pārmest un vērsties pret ārzemniekiem par to, ka viņi šeit pērk zemi, jo cenas kopumā pie mums joprojām ir pievilcīgas un ir pietiekami daudz pārdevēju. Tomēr mums pašiem ir jāsaprot, ka lauksaimniecības un mežu zeme ir ekonomisks resurss, kas mums pašiem nākotnē var dot lielāku ekonomisko labumu, tāpēc ir jāveicina, lai vietējie iedzīvotāji zemi censtos paturēt savā īpašumā vai arī pārdotu citiem īpašniekiem no Latvijas,» savu nostāju pamato E. Smiltēns.
Kuluāros par šo priekšlikumu oponentu dēvētās Reformu partijas pārstāve, Saeimas deputāte un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekle Zanda Kalniņa-Lukaševica Dienai atzina, ka vēl nav iepazinusies ar ZM priekšlikumiem un tie vēl nav apspriesti arī komisijā, tāpēc nevar komentēt to saturu. Viņasprāt, diskusijas par šāda veida priekšlikumiem ir iespējamas, tikai pārliecinoties, ka tie nav pretrunā ar ES likumiem.