Būtiskākie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām» ir par to, ka nodokļu maksātājiem - saimnieciskās darbības veicējiem, vai tās būtu juridiskas vai fiziskas personas, savstarpējos norēķinos ar skaidru naudu veiktie darījumi būs jādeklarē, ja to summa pārsniegs 1000 latu, iepriekšējo 3000 latu vietā. Tātad šeit nav runa par to, ka fiziskajām personām, kas nav saimnieciskās darbības veicējas un nav arī individuālie komersanti, par katru pirkumu, kas izdarīts ar skaidru naudu un kas ir lielāka par šo summu, būs jādodas uz VID, lai to deklarētu.
Minētās izmaiņas likumā fiziskajām personām, kas nav saimnieciskās darbības veicējas, tāpat kā saimnieciskās darbības veicējiem nosaka arī papildu pienākumus iesniegt VID deklarāciju par iepriekšējā gadā ar citām fiziskajām personām skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2000 latu. Praktiski tas nozīmē to, ka fiziskajai personai jārēķinās, ka, piemēram, veicot pirkumu vai saņemot pakalpojumu, ja tiks veikts norēķins skaidrā naudā par 2000,01 latu, šis darījums noteikti jādeklarē.
Tāpat no šī gada spēkā stājušās izmaiņas likumdošanā nosaka skaidras naudas darījumu ierobežojums 5000 latu apmērā līdzšinējo 10 000 latu vietā, kas arī attiecas tikai uz nodokļu maksātājiem saimnieciskās darbības veicējiem, bet ne uz fiziskajām personām, kuras nav saimnieciskās darbības veicējas un nav individuālie komersanti.
Jāpiebilst arī, ka precīzas informācijas un izpratnes pietrūkst arī vairākos citos jautājumos. Piemēram, praksē esmu saskārusies ar gadījumiem, kad cilvēks noslēdz nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumu un, ierodoties pie notāra, ir nepatīkami pārsteigts brīdī, kad tiek informēts par to, ka apdāvinātajam no šī darījuma būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jāsecina, ka sabiedrībai par maz tiek stāstīts par ikviena cilvēka pienākumiem deklarēt no personīgā īpašuma pārdošanas saņemtos ienākumus un maksāt ar to saistītos nodokļus. Latvijas iedzīvotāji bieži vien par to uzzina tikai tad, kad darījums jau ir noslēgts un reģistrēts zemesgrāmatā vai tad, kad no VID saņem uzaicinājumu sniegt ziņas par notikušu darījumu.
Lai šogad būtu mazāk pārpratumu un lielāka skaidrība par to, kādi nodokļi un kādā apmērā vispār ir jāmaksā, pirms darījuma slēgšanas aicinu izlasīt mazākais likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. un 9. pantu un neskaidrību gadījumā vērsties pie speciālistiem vismaz VID konsultantu personā. Konsultācija pirms darījuma vienmēr būs izdevīgāka nekā aicinājums no VID deklarēt ienākumu par jau notikušu darījumu un maksāt nodokļus un ar nodokļu apmaksas kavējumu saistītos papildu maksājumus, ar ko cilvēki iepriekš nav rēķinājušies.
* Zvērināta advokāte, biroja Sokolova, Rožkalns & Megne partnere