Šķiet, līdz vasarai un aktīvajai festivālu sezonai vēl tālu, bet organizatori jau rosās, un ir īstais brīdis padomāt, kā savu pasākumu sarīkot videi draudzīgāku. Dabas Diena skaidro, kā, plānojot atpūsties zaļāk, var arī optimizēt izdevumus un atrast interesantus, radošus risinājumus cilvēku saliedēšanai.
Mācīties kopš bērna kājas
«Lēnām un ar mīlestību - tikai tā mēs varam audzināt gan pasākumu rīkotājus, gan apmeklētājus, aicinot domāt par to, ko elpojam, ko ēdam un kas ir mums visapkārt,» atzīst Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Iveta Ārgale un piebilst, ka sapņo par tādu skatuvi pasākumiem, kuru darbinātu saules baterijas vai Gaujā ievietots horizontāli darbināms vēja ģenerators; pašreiz no sapņa īstenošanas attur finansiālais aspekts. Tomēr Siguldā pēdējos gados ir veiktas vērtīgas pārmaiņas pasākumu plānošanā un norisē, arī ieviesta velogarderobe jeb novietne, vairāk pasākumu tiek rīkoti dienas gaišajā laikā, aiztaupot lieku enerģijas patēriņu, ēdināšanā priekšroka dota vietējiem uzņēmējiem un zemnieku saimniecībām, pārvietojamo tualešu vietā cenšas izmantot tuvējās stacionārās tualetes iespējas, mēģina rast risinājumu, ar ko aizstāt plastmasas glāžu kalnus, nupat izmantoti arī energoefektīvāki jaunās paaudzes gaismu prožektori. Siguldas pašvaldība ir pārliecināta, ka pasākumu apmeklētājus var aizraut arī ar zaļām idejām to norisē. Svarīgākais ir sākt pakāpeniski mainīt ieradumus un domāšanu, piemēram, par atkritumu šķirošanu atraktīvi sākot stāstīt jau bērnu auditorijai paredzētajos pasākumos.
Atbildība abās frontēs
Liepājas pilsētas pašvaldība veic dažādas aktivitātes pirms un pēc pasākumiem un pasākumu laikā, lai mazinātu to ietekmi uz vidi. Pasākumu vieta vairumā gadījumu ir izvēlēta tuvu centram, lai nodrošinātu apmeklētājiem ātru, ērtu un videi draudzīgu nokļūšanu pasākumā. Turklāt pilsētā izvietotajās velosipēdu novietnēs iespējams atstāt savu velosipēdu.
«Ja pasākums notiek ārpus Liepājas centra, organizatori rūpējas, lai nokļūšanai mājās tiktu organizēti papildu sabiedriskā transporta reisi, kā tas tika darīts pēc mūzikla Pūt vējiņi! brīvdabas izrādes Karostas manēžā. Šādā veidā cenšamies samazināt individuālā transporta izmantošanu,» skaidro Liepājas Kultūras pārvaldes pārstāve Daira Bērtule. «Pašvaldībā labprāt atbalstām iniciatīvas tukšo ēku un telpu atdzīvināšanai, kā tas notika laikmetīgās mākslas naktī Akti naktī.» Liepājā aizvien tiek samazināts drukāto reklāmas materiālu apjoms, bet pasākumu popularizēšanai vairāk tiek izmantota reklāma sabiedriskajā transportā un Liepājas iestādēs esošajos LED ekrānos, apmeklētāji tiek uzrunāti, arī izmantojot tiešsaisti - mājaslapas, ziņu portālus un sociālos medijus. «Pasākumu rīkotāji var nodrošināt ērti pieejamu pasākuma vietu, atkritumu tvertnes un veidot mārketinga aktivitātes elektroniskajā vidē, bet tikai apmeklētājs var izlemt, vai doties uz pasākumu ar divriteni, kājām vai izmantot personīgo transportu. Tikai pasākuma apmeklētājs ir atbildīgs, ka atkritumi nonāk tiem paredzētajā vietā, nevis tiek nomesti zemē. Atbildīgai rīcībai jābūt gan no pasākumu organizatoru, gan apmeklētāju puses,» ir pārliecināta D. Bērtule.
Jābalso ar savu izvēli
Lai veicinātu izpratni par ilgtspējīgu izvēli, rīkojot pasākumus, biedrība homo ecos: pērnā gada izskaņā sagatavoja rokasgrāmatu Videi draudzīga pasākumu organizēšana. Tā pieejama biedrības interneta vietnē.
Pašreiz jaunieši no Latvijas, Dānijas un Baltkrievijas projektā Decarbonize our future! apkopo pasākumu rīkošanas labo praksi visās trīs valstīs, lai sagatavotu vadlīnijas tieši jauniešu pasākumu organizēšanā. Biedrības homo ecos: vadītāja Santa Krastiņa stāsta, ka Dānijā zaļo pasākumu organizēšana ir ierasta prakse, savukārt Latvijā un Baltkrievijā tā ir sākuma stadijā: «Latvijā pasākumu rīkotāji sāk ar nelielām iniciatīvām un mācās no savas pieredzes. Dānijas pasākumos jau plānošanas posmā zaļās rīcības iestrādā sistemātiski - sākot no ilgtspējīgas enerģijas resursu izmantošanas un atkritumu apsaimniekošanas līdz konkrētām aktivitātēm apmeklētājiem pasākumu laikā.»
Piemēram, Northside festivālā darbojās brīvprātīgie aktīvisti jeb Trash Talkers, kuri pārvietojās pa festivāla teritoriju un skaidroja apmeklētājiem, kas un kā jāšķiro; rezultātā 2014. gadā festivāls saņēma zaļākā festivāla apbalvojumu, savācot 90 tonnu atkritumu, no kuriem 53% tika sašķiroti. «Lai varētu samazināt pasākuma ietekmi uz vidi, svarīgi ir plānošanas posmā pieņemtie lēmumi un ideju izstrādāšanai veltītais laiks. Gadās, ka daudzu lēmumu pieņemšana tiek atlikta uz pēdējo brīdi un steigā, izvēloties lētāko, jo sākotnēji tas nav ieplānots budžetā, vieglāko vai vienkārši ierastāko risinājumu. Piemēram, pēdējā brīdī tiek nopirkti plastmasas trauki, kaut arī traukus varētu īrēt vai aizņemties, vai produkti bez ekomarķējuma utt. Arī publikas pieprasījums nav tik liels, lai šim aspektam pievērstu uzmanību. Patērētāji mēdz aizmirst, ka ir tie, kas maksā jeb balso ar savu izvēli un var diktēt pieprasījumu,» uzsver S. Krastiņa.